19.10.2020 Dienas personība ar Veltu Puriņu

19.10.2020 Dienas personība ar Veltu Puriņu

Viesos: Sanita Osipova, Satversmes tiesas priekšsēdētāja
Ieteikt 10
Pievienot komentāru
av
Andris Vītols 2020. gada 20. oktobris

Par SATVERSMES TIESAS (ST) darba novērtējumu. Daudzi ST darbu vērtē pozitīvi (tie, kuri sekojot ST darbam, kuriem augstāka izglītība utt.). Vērtē pamatā tie, kuri nav vērsušies ST, kuru PIETEIKUMI nav noraidīti. Vismaz 90% pieteikumu nepieņem. Ja personas PIETEIKUMS neatbilst likumos noteiktajām prasībām, tad atteikums pamatots. Ja personas pieteikums atbilst visām likumu prasībām, tad lai SAMAZINĀTU ST NOSLODZI (kā raksta tiesnesis J.Neimanis savā grāmatā) tiesa prasa JURIDISKO PAMATOJUMU vai atrot ieganstus, lai PIETEICĒJU pieklājīgi PASŪTĪTU.

av
Andris Vītols 2020. gada 20. oktobris

Iesniedzu divus PIETEIKUMUS ST, bet ST kolēģijas abus noraidīja. Vienā lietā apstrīdētā likuma norma formāli tieši neskarot pieteicēju, bet faktiski radīja neatgriezeniskas sekaS. Otrajā PIETEIKUMĀ Alda Laviņa vadītā ST kolēģija atteikumu pamato ar pieteicēja iespēju savas tiesības aizstāvēt TIESĀ. Šis izglītotais neģēlis A.Laviņš neko konkrēti nepaskaidro pieteicējam, nespēj norādīt uz kādu pieteicēja bezdarbību savu tiesību aizstāvēšanā. Pieteicējas PIETEIKUMU noraidīja, lai TIESAS sēdē nebūtu jāatzīst, ka 2x2=4. Nevar taču pieļaut, ka ''cilvēks parastais'' pats aizstāv savas tiesības. Tas neģēlis mani nesūdz tiesā, jo man taisnība !!!

av
Andris Vītols 2020. gada 20. oktobris

Savulaik tika pierādīts V.Mužnieces apzināts noziegums, bet arī pēc tam SATVERSMES tiesā viņai maksāja algu..(savējo piesedza).. Manuprāt joprojām SATVERSMES tiesā pie sienas ir V.Muižnieces foto - NORMĀLĪBA ??? Iespējams tiesnesis A.Laviņš nav labāks. Vai ir NORMĀLA valsts, kur noziedznieku bildes kar pie sienām??? Kāpēc ''NEATKARĪGIE'' žurnālisti to ''neredz'' ???

av
Andris Vītols 2020. gada 20. oktobris

Piekrītu S.Osipovai, ka visas sabiedrības intereses ir svarīgākas, ka ne vienmēr personas intereses vērtējamas atrauti no sabiedrības interesēm. No otras puses personai ir tiesības uz darba samaksu un tiesības uz tiesu. ''MŪSU LIETĀ'' darbinieku tiesības uz darba algu tika atzītas tiesā, bet Administrators ''aizmirsa'' līdzekļus palūgt Maksātnespējas administrācijai. Darbiniekiem esot tiesības saņemt līdzekļus no FONDA , bet neesot tiesību tos LŪGT (tāds likums, kuru apstrīdējām). ''SISTĒMAS cilvēciņi'' uzspļauj darbinieku SATVERSMĒ noteiktajām tiesībām uz darba samaksu, tiesībām uz TIESU (arī A.Laviņa vadītā ST kolēģija ar savu LĒMUMU darbinieku tiesībām uzspļauj).

av
Andris Vītols 2020. gada 20. oktobris

Mazliet vairāk par konkrēto lietu. Ja lietas virzība nav labvēlīga Tieslietu ministrijai, tad lietu var pārdalīt «vajadzīgā» tiesneša rokās. Darbinieces V.V. LŪGUMU piešķirt FONDA līdzekļus daļā par ADMINISTRATORA un tiesas atzīto un neizmaksāto darba algu noraidīja Maksātnespējas administrācija un Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrijas LĒMUMU apstrīdējām Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumu tiesa pieņēma un tiesnese L.A. noteica tiesas sēdes laiku. Bija sajūta, ka tiesnese lietā iedziļinās, kā tas noteikts administratīvajā procesā.

av
Andris Vītols 2020. gada 20. oktobris

Manuprāt lietas virzība nepatika atbildētājiem lietā, tāpēc konkrēto lietu nodeva Aigai Putniņai, it kā izlīdzinot tiesnešu noslodzi. Nesen ar Tieslietu ministrijas atbalstu ieceltā tiesnese ļoti centās aizstāvēt SAVĒJOS. Pēc divām tiesas sēdēm SOLĪTĀ SPRIEDUMA vietā atsūtīja LĒMUMU. Jautājums par pieteikuma noraidīšanu tiesas sēdēs netika skatīts, pieteicējai par to netika lūgti paskaidrojumi. SAVĒJO SISTĒMA savējo kļūdas, pārkāpumus piesedza, nevis veica objektīvo izmeklēšanu lietā.

av
Andris Vītols 2020. gada 20. oktobris

Augstākajā tiesā -Vēsma Kakste u.c. darbinieces blakus sūdzību par A.Putniņas LĒMUMU noraidīja bez pamatojuma. Ja tās LĒMUMĀ sarakstītās muļkības viņa uzskata par pamatojumu, lai sūdz mani tiesā. Kāpēc ''sistēmas cilvēciņi'' tā dara ??? Viņiem riebjas, ja kāds ''cilvēks parastais'' vēršas pret SAVEJIEM kaut kādas minimālās algas dēļ, kuru darbinieki bija tiesīgi saņemt – tātad arī prasīt. Tādai V.Kakstei u.c. likās, ka prasīt drīkst tikai administrators. Administratoram likās, ka nav jāprasa, ja parādnieka amatpersona nenodod visus dokumentus, nenāk uz kreditoru sapulcēm..... Prokurorei Antrai Sprudzānei likās, ka var izbeigt kriminālprocesu, pirms parādnieka amatpersona M.Dz. izpildījusi pienākumu – nodevusi dokumentu, ieradusies kreditoru sapulcē.

av
Andris Vītols 2020. gada 20. oktobris

Prokurore A.SPRUDZĀNE arī KPL normas ignorē, jo par kriminālprocesa izbeigšanu neinformēja IESNIEDZĒJU-ADMINISTRATORU, tādā veidā liedzot prokurores nelikumīgā LĒMUMA pārsūdzību MN procesa laikā ( radot galīgas sekas darbiniekiem, jo arī virsprokurori šo pārkāpumu pat pēc mūsu 4 sūdzībām negribēja redzēt). KPL ir rakstīts, ka par izbeigšanu NEKAVĒJOTIES jāinformē iesniedzējs, bet A.SPRUDZĀNE neinformēja gandrīz gadu (to izdarīja tikai pēc manas atkārtotās sūdzības ĢENERĀLPROKURORAM).

av
Andris Vītols 2020. gada 20. oktobris

Lasītāj, vai tas ir normāli, ja cietušais nedrīst nokavēt procesuālos termiņus, bet ''izglītotie neģēļi'' drīkst termiņu - ''nekavējoties'' mērīt gados, tā liedzot pārsūdzības iespējas.... SATVERSMES tiesai nešķita, ka pārāk plaši interpretējama KPL norma varēja aizskart darbinieces V.V. tiesības uz tiesu, tiesības uz darba samaksu.... (kolēģija PIETEIKUMU noraidīja). Lasītāj, es rakstīju par lietu, kurā nevar runāt par ''kļūdiņām'', bet par ''izglītoto neģēļu'' apzinātiem likumpārkāpumiem. Šitie neģēļi nesūdz mani tiesā par goda aizskaršanu, jo viņi ir neģēļi, jo viņi NEĻĀVA DARBINIEKIEM VĒRSTIES tiesā, NEĻĀVA PRASĪT TIESAS un Administratora ATZĪTO DARBA SAMAKSU.

av
Andris Vītols 2020. gada 21. oktobris

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām izbeidzot kriminālprocesu prokurorei A.Sprudzānei bija jāpilda likumā noteiktie pienākumi (jāinformē iesniedzējs-administrators N.Š.). 392.1 pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu (5) Par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo personai vai iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess. Lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu nekavējoties nosūta uzraugošajam prokuroram, bet cietušajam un personai, kurai bija tiesības uz aizstāvību, nosūta vai izsniedz lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas iepazīties ar krimināllietas materiāliem. KPL nav skaidrots, vai ''NEKAVĒJOTIES'''mēra dienās.... vai gados.... ''NORMĀLĪBA'' arī ST vērtējumā!!!