Finanšu eksperti par valsts uzkrājumu tērēšanu
Komentāru sniedz Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks, Valsts Kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
#SIF_MAF2021
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
#SIF_MAF2021
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
Valsts parāda politiskais aspekts tiek izteikts, piemēram, sekojošā formā , "valsts parāda ļaunprātīga izmantošana neierobežotā demokrātijā, problemātisku politisko interešu konflikta apstākļos". Bragues 2011.g. izdotā grāmatā raksta .ka " demokrātijas arhitektūrā ietvertie politiskie stimuli veicina valsts parāda izaugsmi . Uzskats ,ka demokrātija ir pats labākais ,kas mums dots, liek mums izvairīties no sarunas par demokrātijas nepilnībām " . 2017.g. R.M.Salsmans ir publicējis 338. lpp. grāmatu " The Political Economy of Public Debt. Three Centuries of Theory and Evidence . Daudzi no darbā izskatītajiem jautājumiem par valsts parādu un tā vēsturi , Latvijā nekad nav publiski apspriesti .
!871.gada Savienotajās Valstīs A. Hamiltons ir teicis , " valsts parāds ir vai nu negūts labums , vai slēpts kaitējums" . turpinot domu Hamiltons uzsver ,ka "nodokļi valstī nedrīkst slāpēt rūpniecību ". Mūsdienās pēc 2008.g. finanšu krīzes ir izdotas desmitiem dažādu grāmatu un publicētas rakstu sērijas , kuras aplūko "valsts parāda" problemātiku no visdažadākaji8em aspektiem , ekonomiskajiem un politiskajiem . Tiek pausts ,ka "deficīta finansēšanas filozofija ir kapitālisma GARĪGAIS pamats (!)" , un to veido attiecības starp parādniekiem un kreditoriem .
Vairākas vietas no raidījuma noklausījos otreiz ,jo nespēju rast atbildi , kāpēc mani nomoka pretrunīgs raidījumā dzirdētā novērtējums . Pats par sevi dzirdētais , kā skaidrojumi , bija korekti pausta informācija no konkrēto speciālistu darba pienākumu lauciņiem . Vispirms sapratu ,ka raidījuma vadītājs jautājumus veido nevis kā ekonomisko problēmu risinājumu variantu sastāvdaļu ,bet gan kā nespeciālists , ļoti vienkāršoti no "cilvēka no ielas' pozīcijām . ielūgtie specialisti šo pozīciju saprata uzreiz un atbildes arī tika sašaurināti vienkāršotas . Pēc būtības veidojās "tehniska saruna" par atsevišķām "valsts parāda" tehniskajiem aspektiem . Ne vārda par teorētiskajiem aspektiem ,ne vārda par politiskā elementa klātbūtni valsts parāda filozofijā .