Vairākas vietas no raidījuma noklausījos otreiz ,jo nespēju rast atbildi , kāpēc mani nomoka pretrunīgs raidījumā dzirdētā novērtējums . Pats par sevi dzirdētais , kā skaidrojumi , bija korekti pausta informācija no konkrēto speciālistu darba pienākumu lauciņiem . Vispirms sapratu ,ka raidījuma vadītājs jautājumus veido nevis kā ekonomisko problēmu risinājumu variantu sastāvdaļu ,bet gan kā nespeciālists , ļoti vienkāršoti no "cilvēka no ielas' pozīcijām . ielūgtie specialisti šo pozīciju saprata uzreiz un atbildes arī tika sašaurināti vienkāršotas . Pēc būtības veidojās "tehniska saruna" par atsevišķām "valsts parāda" tehniskajiem aspektiem . Ne vārda par teorētiskajiem aspektiem ,ne vārda par politiskā elementa klātbūtni valsts parāda filozofijā .

!871.gada Savienotajās Valstīs A. Hamiltons ir teicis , " valsts parāds ir vai nu negūts labums , vai slēpts kaitējums" . turpinot domu Hamiltons uzsver ,ka "nodokļi valstī nedrīkst slāpēt rūpniecību ". Mūsdienās pēc 2008.g. finanšu krīzes ir izdotas desmitiem dažādu grāmatu un publicētas rakstu sērijas , kuras aplūko "valsts parāda" problemātiku no visdažadākaji8em aspektiem , ekonomiskajiem un politiskajiem . Tiek pausts ,ka "deficīta finansēšanas filozofija ir kapitālisma GARĪGAIS pamats (!)" , un to veido attiecības starp parādniekiem un kreditoriem .

Valsts parāda politiskais aspekts tiek izteikts, piemēram, sekojošā formā , "valsts parāda ļaunprātīga izmantošana neierobežotā demokrātijā, problemātisku politisko interešu konflikta apstākļos". Bragues 2011.g. izdotā grāmatā raksta .ka " demokrātijas arhitektūrā ietvertie politiskie stimuli veicina valsts parāda izaugsmi . Uzskats ,ka demokrātija ir pats labākais ,kas mums dots, liek mums izvairīties no sarunas par demokrātijas nepilnībām " . 2017.g. R.M.Salsmans ir publicējis 338. lpp. grāmatu " The Political Economy of Public Debt. Three Centuries of Theory and Evidence . Daudzi no darbā izskatītajiem jautājumiem par valsts parādu un tā vēsturi , Latvijā nekad nav publiski apspriesti .