04.09.2021 Naudas cena 1. daļa

04.09.2021 Naudas cena 1. daļa

Viesos trīs finanšu eksperti - Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks un Valsts Kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
#SIF_MAF2021
Ieteikt 2
Pievienot komentāru
ao
Arturs Ozols 6. septembris

Cēlonis tam ,ka esam ievērojami sliktāki saimniecisko darbību organizācijā par kaimiņiem Baltijā , nerunājot par Ziemeļvalstīm ,kuras dažādos rādītājos pārspēj Latviju 2 līdz 7 reizes , ir burtiski nožēlojamais tehniskais līmenis valstī strādājošo uzņēmumu pamatmasā . Statistikas tabula SBG040 uzrāda ,ka no uzskaitītajiem 11018 pārstrādes rūpniecības uzņēmumiem valstī , tikai 211 ir augstas tehnoloģiskās intensitātes uzņēmumi . 62,2% nozarē nodarbināto ,vai 74994 darbinieki , strādā "zemas tehnoloģijas" uzņēmumos. Tur zema izstrāde ,zems atalgojums. "Zemas tehnoloģijas" ,tas ir oficiāls apzīmējums , uzņēmums , nav spējīgs ražot augstas pievienotās vērtības preces lielos apjomos eksportam .

ao
Arturs Ozols 6. septembris

Diskusija skaidro valsts parāda tehniskā izpildījuma pusi , netika skarta ne ideoloģija ,ne politiskā puses. Valsts parāds tieši norāda uz to ,ka tiek īstenota valsts budžeta deficīta finansēšana . Bet tā ir politika . Tas ir fiskāls atvasinājums Saeimas deputātu 50+ varas kopuma īstenotam nodomam , balsojot par deficīta budžetu , izdābāt vēlētājiem , kā pilsoņu kopumam , kuri vēlas saņemt pakalpojumus nespējot tos apmaksāt .ne tieši ,ne nodokļu formā . Tā ir arī ētiska problēma ,jo zemas ražības un sliktas saimnieciskās organizācijas dalībnieki vēlas saņemt neradītu labumu masu , publiski "lauzot rokas" ,ka par parādu maksās bērni un mazbērni !