XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Konkrēti tas nozīmē ,ka no finanšu kapitāla turētāju puses tirgū ražīgā kapitāla pusei tiek piedāvātas divas opcijas. Proti ,viena - grantu ,tādu kā riska kapitāla dāvinājuma forma , otra bezprocentu ,vai ļoti zema procenta aizdevu kapitāla formā . Un uzņēmējiem ir jārīkojas ,jāparāda ko tie spēj ,lai tiktu radīta jauna pievienotā vērtība , kuras peļņas daļu tad atkal varēs savstarpēji dalīt ražīgais un finansu kapitāli. Par to kā tas norit praksē ,visspilgtāk apraksta Carlota Perez darbā " Technological Revolutions and Finansial Capital . The Dynamics of Bubbles and Golden Ages.
Grāmatvediskajai analīzei , principā , nekas nav zināms par finanšu kapitālisma mūsdienu pozīcijām . Skatot jautājumu pasaules ekonomiskās analīzes kontekstā ,situāciju vācu autori apraksta pat ļoti vienkārši , runa ir par " Anlagemaglichkaiten fur ihr uberchussiges kapital" . Tātad , " ieguldījumu iespējas viņu "liekajam" finanšu katlā "pāri par malām ejošajam" liekajam kapitālam . Nepētot mūsdienu finanšu kapitāla saturisko būtību , "grāmatvediski" šeit neviens nespēj uztvert ,ka mūsdienu pasaulē finanšu kapitālu turētāju pusē šī kapitāla masa ir tik liela ,ka izskatās ,ka ir "par daudz" . Bet ja par daudz ,tad tas nozīme ,ka nedod peļņu .
Jau dienas 10 studēju apjomīgu vācu pētnieku publikāciju par to , kas ir "Finanšu kapitālisms" ! Pirmā darba rinda ziņo ,ka tam 17 pazīmes un tās tiek visai sīki aprakstītas un pamatotas ar plašu statistisko materiālu. Noklausījies Globusa ielikumā Reira un Kariņa kungu pausto , sāku domāt ,kas varētu būt par iemeslu šo kungu visai pieticīgajai attieksmei , ja pat ne noraidošai , pret ES finanšu resursu piedāvājumu Latvijai . Acīmredzot tā ir nespēja pārslēgties no "grāmatvediskās analīzes" domāšanas principiem uz "ekonomiskās analīzes" pamatprincipiem . Bet tās tomēr ir divas visai atšķirīgas analīzes.