Nu gan "jauni laiki" ! Premjers ,finanšu ministrs ,viss ierēdņu korpus tv ekrānos rāda raižu pilnus vaibstus ! Izsaka tādas kā bailes , un ne jau no vīrusa , bet gan no domas ,ka " iedos par daudz" !!! Patiesi ,uz galda nevis plānas lapiņas vēstījums ,bet gan 2 apjomīgas bandroles un abas pilnas ar simtiem miljonu eiro piedāvājumu! Un balsis dreb , mēģinot skaidrot ,ka nespēs apgūt ! Finanšu resurs nav domāts ne ierēdnim ,ne ministram . Resurs ir paredzēts UZŅĒMĒJAM ! Bet te iedomājas ,ka Eiropa kaut ko dod ministrijām ,ierēdniecībai ! EM izstrādātā un MK 26.05. pieņemtā "Stratēģija" , visai precīzi norāda ,ka maksimāli ātri un apjomīgi jāattīsta eksportspējīgās nozares kas ražo preces un sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību Lai darbojas uzņēmēji .

Jau dienas 10 studēju apjomīgu vācu pētnieku publikāciju par to , kas ir "Finanšu kapitālisms" ! Pirmā darba rinda ziņo ,ka tam 17 pazīmes un tās tiek visai sīki aprakstītas un pamatotas ar plašu statistisko materiālu. Noklausījies Globusa ielikumā Reira un Kariņa kungu pausto , sāku domāt ,kas varētu būt par iemeslu šo kungu visai pieticīgajai attieksmei , ja pat ne noraidošai , pret ES finanšu resursu piedāvājumu Latvijai . Acīmredzot tā ir nespēja pārslēgties no "grāmatvediskās analīzes" domāšanas principiem uz "ekonomiskās analīzes" pamatprincipiem . Bet tās tomēr ir divas visai atšķirīgas analīzes.

Grāmatvediskajai analīzei , principā , nekas nav zināms par finanšu kapitālisma mūsdienu pozīcijām . Skatot jautājumu pasaules ekonomiskās analīzes kontekstā ,situāciju vācu autori apraksta pat ļoti vienkārši , runa ir par " Anlagemaglichkaiten fur ihr uberchussiges kapital" . Tātad , " ieguldījumu iespējas viņu "liekajam" finanšu katlā "pāri par malām ejošajam" liekajam kapitālam . Nepētot mūsdienu finanšu kapitāla saturisko būtību , "grāmatvediski" šeit neviens nespēj uztvert ,ka mūsdienu pasaulē finanšu kapitālu turētāju pusē šī kapitāla masa ir tik liela ,ka izskatās ,ka ir "par daudz" . Bet ja par daudz ,tad tas nozīme ,ka nedod peļņu .

Konkrēti tas nozīmē ,ka no finanšu kapitāla turētāju puses tirgū ražīgā kapitāla pusei tiek piedāvātas divas opcijas. Proti ,viena - grantu ,tādu kā riska kapitāla dāvinājuma forma , otra bezprocentu ,vai ļoti zema procenta aizdevu kapitāla formā . Un uzņēmējiem ir jārīkojas ,jāparāda ko tie spēj ,lai tiktu radīta jauna pievienotā vērtība , kuras peļņas daļu tad atkal varēs savstarpēji dalīt ražīgais un finansu kapitāli. Par to kā tas norit praksē ,visspilgtāk apraksta Carlota Perez darbā " Technological Revolutions and Finansial Capital . The Dynamics of Bubbles and Golden Ages.