23.04.2021 Latvijas labums 2. daļa
Ko Latvija darīs ar Eiropas Atveseļošanas un noturēšanas plāna 1,8 miljardiem?
Viesos:
Armands Eberhards,
FM valsts sekretāra vietnieks
Kristaps Klauss,
LTRK viceprezidents
Viesos:
Armands Eberhards,
FM valsts sekretāra vietnieks
Kristaps Klauss,
LTRK viceprezidents
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
Vienā no raidījumiem Lāčplēša kungs no Daugavpils , izteicās ,ka Latgalei ,lai pārvarētu dažāda tipa atpalikšanu , vajadzētu izdalīt 1 miljardu eiro ! Uzskatu ,ka pat ar to nepietiktu ,ja Latgales ekonomiku uztveram ka industriālā laikmeta reliktu ,kurā ne Daugavpils ,ne Rēzeknes bijušās rūpnīcas citas kooperācijas ietvaros strādājušas , mūsdienās atjaunot nevar . Faktiski nav skaidrs kādos tirgus segmentos nākotnē reģiona ekonomika būtu gatava darboties ,jo no tā atkarīgs biznesa modelis ,kas spētu dot impulsu nevienlīdzības mazināšanai un modernai attīstībai . Saturiski , nelieliem apjomiem būtu jāsasniedz vērā ņemama rentabilitāte, kas konkrētajā demogrāfiskajā situācijā spētu pienācīgi apkalpot vietējo sabiedrību un radītu vismaz valsts vidējo IKP lielumu uz 1 iedzīvotāju .
Runāt par ,piemēram , Latgales specifisko individuālās un teritoriālās nevienlīdzības izskaušanu ir iespējams tikai tad ,ja šim reģionam tiek neitralizētas Rīgas un Pierīgas "mēroga" priekšrocības . Kā atteikties no šī mēroga mantojuma visos reģionos aiz Pierīgas robežām ir izaicinājums Latvijas Saeimas deputātiem , politiķiem ,arī uzņēmēju aprindām , jo pēc būtības ir jāatsakās no pierastas pārvaldības paņēmienu kopēšanas attiecinot un vienādojot visus . Runa ir par digitālajā laikmetā mērogotu biznesa modeli ,kuram jāpārvar vecais , gan skatot uzņēmumu struktūru ,gan tradicionālos darbības rādītājus ,gan atalgojuma modeļus līdz pat prasmju un tradicionālas darba kultūras izmaiņām .
Artur, Jūs izvirzāt loģiskus jautājumus un saprotamas gaidas, tikai ... šim naudas apjomam tādus mērķus Eiropas komisija nav uzstādījusi un tādēļ Latvijas valdība nevarēja/negribēja/ nedrīkstēja (nezinu, kurš ir pareizais vārds) tādā virzienā finanses novirzīt. Iesaku to izlasīt (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40501552&mode=mk&date=2021-04-27), lai saprastu, kādēļ par to ir tik sarežģīti izteikties.
Un te priekšplānā izvirzās ražošanas mēroga problemātika . Visa diskusija un kritika ap FM darbību , liecina ,ka ierēdniecība dzīvo "mēroga" teorētiskajos postulātos kuru masa ir krājusies gadu gaitā . Runa ir par apjomdarījumiem ,kādi "mazajiem " nav pa plecam , par lielāku eksporta tirgus daļu ,par vienību izmaksu samazināšanu uz mēroga rēķina , tātad runa par centralizētu pārvaldību ,hierarhisko struktūru nostiprināšanu ,biznesu , kuru ērti kontrolēt no valsts augstuma skatu punkta. Šo situāciju pārvar mūsdienu tehnoloģijas un platformas , kas neitralizē mēroga priekšrocības . bet tas jau ir cits biznesa modelis. Un izskatās ,ka šim solim Latvija nav gatava.