23.04.2021 Latvijas labums 2. daļa Komentāri (1-6)
ao
Arturs Ozols 2021. gada 26. aprīlis

Patiesi informējošs pārdomām bagāts raidījums ! Vienlaikus man kā klausītājam dzirdētais izsauc virkni jautājumu . ES komisija dod Latvijai iespēju izmantot ievērojamu ,1,8 miljardu eiro masu attīstībai ,ko Klauss nosauca ka papildinājumu budžetam . Tātad resurss publiskajā sektorā ,tas savukārt mērķu sasniegšanai piesaistīs privātos uzņēmējus . Virzieni arī sadalīti , pamatā 6 . Un tad seko tradicionālisms kurā grūti ieraudzīt Latvijas pārvietošanos pat ,tikai ES rangu tabulā , nu kaut vai uz 8 -10 vietu , izraujoties no šī brīža pirmspēdējām vietām !

ao
Arturs Ozols 2021. gada 26. aprīlis

Seko virkne citu jautājumu. Ko esošajai ekonomikai nozīmē jaunas tehnoloģijas lūkojot situāciju pa nozarēm ? Ņemsim vērā ,ka Latvijas ekonomika ir pakalpojumu ekonomika un ap 70% IKP tiek radīti pakalpojumu sfērā . Par šo aspektu ne Endziņš ,ne Rostovskis ne uzaicinātie nerunā . Ko nozīme "zaļais kurss" dažādās pakalpojumu nozarēs ? Kā mazie un vidējie uzņēmēji modernizēs sevi ieviešot jaunas tehnoloģijas ,digitalizējoties vai ceļot energoefektivitāti ,pildot zaļā kursa prasības ? Kur vispār var uzzināt , kā šajā jaunajā programmā iekļaujas 70% IKP radošie ? Un runa ir par vismaz 120 tūkstošiem reģistrēto uzņēmēju ! Visa diskusija kura ir nosaukta par covid krīzes pārvarēšanas programmu , IKP pamatmasas radītājiem vietu precīzi nenosaka .

ao
Arturs Ozols 2021. gada 26. aprīlis

Ja netiek aplūkota ekonomika no vērtību radītāju skata punkta ,rodas doma ,ka par jauno nosauktais, tiek mēģināts ievietot veco biznesa realizācijas modeļu ietvarā ,kā privātajā tā vel jo vairāk , publiskajā sektorā . Vēsturiskā pieredze pasaulē liecina tikai par vienu ,efektīvi ir bijuši pārkārtojumi ,ja jaunās tehnoloģijas izveido un nostiprina jaunu biznesa modeli . Latvijas gadījumā var teikt tikai vienu ,nekāda nevienlīdzības ,ne individuālās ,ne teritoriālās pārvarēšana nenotiks ,ja jaunajam kursam netiks izstrādāti un ieviesti atbilstoši jauni biznesa modeļi . Faktiski ir jāpieprasa , lai Kameras domnīcā tiktu izstrādāti nākotnes uzņēmējdarbības modeļi ražojošajām nozarēm un visai ļoti dažādajai pakalpojumu sfērai .

ao
Arturs Ozols 2021. gada 26. aprīlis

Un te priekšplānā izvirzās ražošanas mēroga problemātika . Visa diskusija un kritika ap FM darbību , liecina ,ka ierēdniecība dzīvo "mēroga" teorētiskajos postulātos kuru masa ir krājusies gadu gaitā . Runa ir par apjomdarījumiem ,kādi "mazajiem " nav pa plecam , par lielāku eksporta tirgus daļu ,par vienību izmaksu samazināšanu uz mēroga rēķina , tātad runa par centralizētu pārvaldību ,hierarhisko struktūru nostiprināšanu ,biznesu , kuru ērti kontrolēt no valsts augstuma skatu punkta. Šo situāciju pārvar mūsdienu tehnoloģijas un platformas , kas neitralizē mēroga priekšrocības . bet tas jau ir cits biznesa modelis. Un izskatās ,ka šim solim Latvija nav gatava.

ao
Arturs Ozols 2021. gada 26. aprīlis

Runāt par ,piemēram , Latgales specifisko individuālās un teritoriālās nevienlīdzības izskaušanu ir iespējams tikai tad ,ja šim reģionam tiek neitralizētas Rīgas un Pierīgas "mēroga" priekšrocības . Kā atteikties no šī mēroga mantojuma visos reģionos aiz Pierīgas robežām ir izaicinājums Latvijas Saeimas deputātiem , politiķiem ,arī uzņēmēju aprindām , jo pēc būtības ir jāatsakās no pierastas pārvaldības paņēmienu kopēšanas attiecinot un vienādojot visus . Runa ir par digitālajā laikmetā mērogotu biznesa modeli ,kuram jāpārvar vecais , gan skatot uzņēmumu struktūru ,gan tradicionālos darbības rādītājus ,gan atalgojuma modeļus līdz pat prasmju un tradicionālas darba kultūras izmaiņām .

Avatar
Kristaps Klauss 2021. gada 28. aprīlis

Artur, Jūs izvirzāt loģiskus jautājumus un saprotamas gaidas, tikai ... šim naudas apjomam tādus mērķus Eiropas komisija nav uzstādījusi un tādēļ Latvijas valdība nevarēja/negribēja/ nedrīkstēja (nezinu, kurš ir pareizais vārds) tādā virzienā finanses novirzīt. Iesaku to izlasīt (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40501552&mode=mk&date=2021-04-27), lai saprastu, kādēļ par to ir tik sarežģīti izteikties.

ao
Arturs Ozols 2021. gada 26. aprīlis

Vienā no raidījumiem Lāčplēša kungs no Daugavpils , izteicās ,ka Latgalei ,lai pārvarētu dažāda tipa atpalikšanu , vajadzētu izdalīt 1 miljardu eiro ! Uzskatu ,ka pat ar to nepietiktu ,ja Latgales ekonomiku uztveram ka industriālā laikmeta reliktu ,kurā ne Daugavpils ,ne Rēzeknes bijušās rūpnīcas citas kooperācijas ietvaros strādājušas , mūsdienās atjaunot nevar . Faktiski nav skaidrs kādos tirgus segmentos nākotnē reģiona ekonomika būtu gatava darboties ,jo no tā atkarīgs biznesa modelis ,kas spētu dot impulsu nevienlīdzības mazināšanai un modernai attīstībai . Saturiski , nelieliem apjomiem būtu jāsasniedz vērā ņemama rentabilitāte, kas konkrētajā demogrāfiskajā situācijā spētu pienācīgi apkalpot vietējo sabiedrību un radītu vismaz valsts vidējo IKP lielumu uz 1 iedzīvotāju .