Patiesi informējošs pārdomām bagāts raidījums ! Vienlaikus man kā klausītājam dzirdētais izsauc virkni jautājumu . ES komisija dod Latvijai iespēju izmantot ievērojamu ,1,8 miljardu eiro masu attīstībai ,ko Klauss nosauca ka papildinājumu budžetam . Tātad resurss publiskajā sektorā ,tas savukārt mērķu sasniegšanai piesaistīs privātos uzņēmējus . Virzieni arī sadalīti , pamatā 6 . Un tad seko tradicionālisms kurā grūti ieraudzīt Latvijas pārvietošanos pat ,tikai ES rangu tabulā , nu kaut vai uz 8 -10 vietu , izraujoties no šī brīža pirmspēdējām vietām !

Seko virkne citu jautājumu. Ko esošajai ekonomikai nozīmē jaunas tehnoloģijas lūkojot situāciju pa nozarēm ? Ņemsim vērā ,ka Latvijas ekonomika ir pakalpojumu ekonomika un ap 70% IKP tiek radīti pakalpojumu sfērā . Par šo aspektu ne Endziņš ,ne Rostovskis ne uzaicinātie nerunā . Ko nozīme "zaļais kurss" dažādās pakalpojumu nozarēs ? Kā mazie un vidējie uzņēmēji modernizēs sevi ieviešot jaunas tehnoloģijas ,digitalizējoties vai ceļot energoefektivitāti ,pildot zaļā kursa prasības ? Kur vispār var uzzināt , kā šajā jaunajā programmā iekļaujas 70% IKP radošie ? Un runa ir par vismaz 120 tūkstošiem reģistrēto uzņēmēju ! Visa diskusija kura ir nosaukta par covid krīzes pārvarēšanas programmu , IKP pamatmasas radītājiem vietu precīzi nenosaka .

Ja netiek aplūkota ekonomika no vērtību radītāju skata punkta ,rodas doma ,ka par jauno nosauktais, tiek mēģināts ievietot veco biznesa realizācijas modeļu ietvarā ,kā privātajā tā vel jo vairāk , publiskajā sektorā . Vēsturiskā pieredze pasaulē liecina tikai par vienu ,efektīvi ir bijuši pārkārtojumi ,ja jaunās tehnoloģijas izveido un nostiprina jaunu biznesa modeli . Latvijas gadījumā var teikt tikai vienu ,nekāda nevienlīdzības ,ne individuālās ,ne teritoriālās pārvarēšana nenotiks ,ja jaunajam kursam netiks izstrādāti un ieviesti atbilstoši jauni biznesa modeļi . Faktiski ir jāpieprasa , lai Kameras domnīcā tiktu izstrādāti nākotnes uzņēmējdarbības modeļi ražojošajām nozarēm un visai ļoti dažādajai pakalpojumu sfērai .

Un te priekšplānā izvirzās ražošanas mēroga problemātika . Visa diskusija un kritika ap FM darbību , liecina ,ka ierēdniecība dzīvo "mēroga" teorētiskajos postulātos kuru masa ir krājusies gadu gaitā . Runa ir par apjomdarījumiem ,kādi "mazajiem " nav pa plecam , par lielāku eksporta tirgus daļu ,par vienību izmaksu samazināšanu uz mēroga rēķina , tātad runa par centralizētu pārvaldību ,hierarhisko struktūru nostiprināšanu ,biznesu , kuru ērti kontrolēt no valsts augstuma skatu punkta. Šo situāciju pārvar mūsdienu tehnoloģijas un platformas , kas neitralizē mēroga priekšrocības . bet tas jau ir cits biznesa modelis. Un izskatās ,ka šim solim Latvija nav gatava.

Runāt par ,piemēram , Latgales specifisko individuālās un teritoriālās nevienlīdzības izskaušanu ir iespējams tikai tad ,ja šim reģionam tiek neitralizētas Rīgas un Pierīgas "mēroga" priekšrocības . Kā atteikties no šī mēroga mantojuma visos reģionos aiz Pierīgas robežām ir izaicinājums Latvijas Saeimas deputātiem , politiķiem ,arī uzņēmēju aprindām , jo pēc būtības ir jāatsakās no pierastas pārvaldības paņēmienu kopēšanas attiecinot un vienādojot visus . Runa ir par digitālajā laikmetā mērogotu biznesa modeli ,kuram jāpārvar vecais , gan skatot uzņēmumu struktūru ,gan tradicionālos darbības rādītājus ,gan atalgojuma modeļus līdz pat prasmju un tradicionālas darba kultūras izmaiņām .

Vienā no raidījumiem Lāčplēša kungs no Daugavpils , izteicās ,ka Latgalei ,lai pārvarētu dažāda tipa atpalikšanu , vajadzētu izdalīt 1 miljardu eiro ! Uzskatu ,ka pat ar to nepietiktu ,ja Latgales ekonomiku uztveram ka industriālā laikmeta reliktu ,kurā ne Daugavpils ,ne Rēzeknes bijušās rūpnīcas citas kooperācijas ietvaros strādājušas , mūsdienās atjaunot nevar . Faktiski nav skaidrs kādos tirgus segmentos nākotnē reģiona ekonomika būtu gatava darboties ,jo no tā atkarīgs biznesa modelis ,kas spētu dot impulsu nevienlīdzības mazināšanai un modernai attīstībai . Saturiski , nelieliem apjomiem būtu jāsasniedz vērā ņemama rentabilitāte, kas konkrētajā demogrāfiskajā situācijā spētu pienācīgi apkalpot vietējo sabiedrību un radītu vismaz valsts vidējo IKP lielumu uz 1 iedzīvotāju .