Diskusijas RigaTV24 Naudas cena 2022. gada 24. novembris
Andris Bite: Tautsaimniecības politikas trūkums nav tikai pārtikas nozarē

Andris Bite: Tautsaimniecības politikas trūkums nav tikai pārtikas nozarē

Ar viedokli dalās Andris Bite, zivrūpniecības uzņēmuma SIA "Karavela" valdes priekšsēdētājs.



Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
Ieteikt 5
Pievienot komentāru
Avatar
Artūrs Ozols 2022. gada 25. novembris

Atvēru statistikas tabulas IKP050 ; IKP111un IKP030 . Skaitļi par 2021. gadu . Aina visai savdabīga ,ja runājam par simtiem reižu raidījumos pieminēto eksportu. Pie 70% pakalpojumu ekonomikas , pakalpojumu eksports no Latvijas veido tikai 28,3% kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Preces pērn ir eksportētas par 16,2 miljardiem eiro ,pakalpojumi par 5,19 miljardiem eiro ! Un to paveic 70% (!!!) ekonomikas. Ražošana ,kuru nevēlas atklāti atbalstīt , 3 reizes vairāk . Tabula IKP050 lieto apzīmējumu preču un pakalpojumu izlaide . Pakalpojumu īpatsvars izlaidē ir 8,6% ! Izskatās ,ka tieši šajos virzienos pazūd mūsu izstrāde , ražīgums kopumā un valsts nokļūst 25-jās vietās starp 27 ES valstīm .

Avatar
Artūrs Ozols 2022. gada 25. novembris

8,6% ir pakalpojumu eksporta izlaide.

Avatar
Artūrs Ozols 2022. gada 25. novembris

Ieinteresēja apzīmējums pakalpojumu ekonomika. Domāju ,ka nepieciešami vismaz 2 raidījumi ar speciālistu komentāriem par šo tēmu . Dažādi avoti raksta ,ka pakalpojumu apjoms Latvija veido no 60 līdz 75% izlaides. Neizdiskutējot šo problemātiku nav iespējams kvalificēti izteikties par ekonomikas reformēšanas kopumā tēmu .

Avatar
Artūrs Ozols 2022. gada 24. novembris

J. Šņepsts tautsaimniecības politikas trūkumu formulēja burtiski viena teikumā Latvijas ekonomiska politika ir tipiska pakalpojumu ekonomika . Te nekad nerunā par ražošanu un šīs nerunāšanas sekas ir 300 tūkstošu aizbraukšana no Latvijas ,jo netiek nodrošinātas ienesīgas darba vietas .Tas ir elektroenerģijas trūkums, jo paši sedzam 70% no nepieciešamā . Seko ieiešana tirgū , kur nevis tiek pirkti trūkstošie 70 procenti ,bet gan notiek tirgošanās pārdodot šos 70% par biržas cenu un pašiem no sevis (!!! / Latvenergo -Augstsprieguma tad Sadales tīkli) nopērkot 70% jau par 3-7 reizes augstāku cenu ,pa ceļam piepērkot trūkstošos 30% !!! Un visa šī kombinācija ir tikai ar mērķi palielināt budžetā sadalāmos ienākumus pakalpojumu sfērai .