Kopumā laba saruna kuras gaitā Latvijas ekonomikā ļoti specializētie uzņēmēji nekādus savus noslēpumus neatklāja . Par Preiļu sieru uzzinājām ,ka uzcenojums viņu vairumcenai sasniedz 100% ,bet Lāču maizei svārstoties no 40 -100%. Tomēr formulējot šo jautājumu raidījuma vadītājs izteicās nevis profesionālā ,bet gan "ielas" vienkāršotā valodā . Jautājums skanēja it kā tirdzniecība nebūtu atsevišķa nozare ar saviem kapitālieguldījumiem ,milzīga apjoma elektrības patēriņā visu tipu saldētavās , vienmērīgas kvalitātes gaisa uzturēšanu milzīgajās hallēs utt. Pilnīgi tika apieta nozare kas saucas "transports un glabāšana", bet imports bez tās mūsu veikalu plauktos nenonāk . Kopsumma tur ir milzīga . 2021.g. izlaides vērtība pēdējai ir 5,8 miljardi eiro .( tabula- IKP050 )
Artūrs Ozols2022. gada 24. novembris
J. Šņepsts tautsaimniecības politikas trūkumu formulēja burtiski viena teikumā Latvijas ekonomiska politika ir tipiska pakalpojumu ekonomika . Te nekad nerunā par ražošanu un šīs nerunāšanas sekas ir 300 tūkstošu aizbraukšana no Latvijas ,jo netiek nodrošinātas ienesīgas darba vietas .Tas ir elektroenerģijas trūkums, jo paši sedzam 70% no nepieciešamā . Seko ieiešana tirgū , kur nevis tiek pirkti trūkstošie 70 procenti ,bet gan notiek tirgošanās pārdodot šos 70% par biržas cenu un pašiem no sevis (!!! / Latvenergo -Augstsprieguma tad Sadales tīkli) nopērkot 70% jau par 3-7 reizes augstāku cenu ,pa ceļam piepērkot trūkstošos 30% !!! Un visa šī kombinācija ir tikai ar mērķi palielināt budžetā sadalāmos ienākumus pakalpojumu sfērai .
Artūrs Ozols2022. gada 25. novembris
Ieinteresēja apzīmējums pakalpojumu ekonomika. Domāju ,ka nepieciešami vismaz 2 raidījumi ar speciālistu komentāriem par šo tēmu . Dažādi avoti raksta ,ka pakalpojumu apjoms Latvija veido no 60 līdz 75% izlaides. Neizdiskutējot šo problemātiku nav iespējams kvalificēti izteikties par ekonomikas reformēšanas kopumā tēmu .
Artūrs Ozols2022. gada 25. novembris
Atvēru statistikas tabulas IKP050 ; IKP111un IKP030 . Skaitļi par 2021. gadu . Aina visai savdabīga ,ja runājam par simtiem reižu raidījumos pieminēto eksportu. Pie 70% pakalpojumu ekonomikas , pakalpojumu eksports no Latvijas veido tikai 28,3% kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Preces pērn ir eksportētas par 16,2 miljardiem eiro ,pakalpojumi par 5,19 miljardiem eiro ! Un to paveic 70% (!!!) ekonomikas. Ražošana ,kuru nevēlas atklāti atbalstīt , 3 reizes vairāk . Tabula IKP050 lieto apzīmējumu preču un pakalpojumu izlaide . Pakalpojumu īpatsvars izlaidē ir 8,6% ! Izskatās ,ka tieši šajos virzienos pazūd mūsu izstrāde , ražīgums kopumā un valsts nokļūst 25-jās vietās starp 27 ES valstīm .
XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Kopumā laba saruna kuras gaitā Latvijas ekonomikā ļoti specializētie uzņēmēji nekādus savus noslēpumus neatklāja . Par Preiļu sieru uzzinājām ,ka uzcenojums viņu vairumcenai sasniedz 100% ,bet Lāču maizei svārstoties no 40 -100%. Tomēr formulējot šo jautājumu raidījuma vadītājs izteicās nevis profesionālā ,bet gan "ielas" vienkāršotā valodā . Jautājums skanēja it kā tirdzniecība nebūtu atsevišķa nozare ar saviem kapitālieguldījumiem ,milzīga apjoma elektrības patēriņā visu tipu saldētavās , vienmērīgas kvalitātes gaisa uzturēšanu milzīgajās hallēs utt. Pilnīgi tika apieta nozare kas saucas "transports un glabāšana", bet imports bez tās mūsu veikalu plauktos nenonāk . Kopsumma tur ir milzīga . 2021.g. izlaides vērtība pēdējai ir 5,8 miljardi eiro .( tabula- IKP050 )
J. Šņepsts tautsaimniecības politikas trūkumu formulēja burtiski viena teikumā Latvijas ekonomiska politika ir tipiska pakalpojumu ekonomika . Te nekad nerunā par ražošanu un šīs nerunāšanas sekas ir 300 tūkstošu aizbraukšana no Latvijas ,jo netiek nodrošinātas ienesīgas darba vietas .Tas ir elektroenerģijas trūkums, jo paši sedzam 70% no nepieciešamā . Seko ieiešana tirgū , kur nevis tiek pirkti trūkstošie 70 procenti ,bet gan notiek tirgošanās pārdodot šos 70% par biržas cenu un pašiem no sevis (!!! / Latvenergo -Augstsprieguma tad Sadales tīkli) nopērkot 70% jau par 3-7 reizes augstāku cenu ,pa ceļam piepērkot trūkstošos 30% !!! Un visa šī kombinācija ir tikai ar mērķi palielināt budžetā sadalāmos ienākumus pakalpojumu sfērai .
Ieinteresēja apzīmējums pakalpojumu ekonomika. Domāju ,ka nepieciešami vismaz 2 raidījumi ar speciālistu komentāriem par šo tēmu . Dažādi avoti raksta ,ka pakalpojumu apjoms Latvija veido no 60 līdz 75% izlaides. Neizdiskutējot šo problemātiku nav iespējams kvalificēti izteikties par ekonomikas reformēšanas kopumā tēmu .
Atvēru statistikas tabulas IKP050 ; IKP111un IKP030 . Skaitļi par 2021. gadu . Aina visai savdabīga ,ja runājam par simtiem reižu raidījumos pieminēto eksportu. Pie 70% pakalpojumu ekonomikas , pakalpojumu eksports no Latvijas veido tikai 28,3% kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Preces pērn ir eksportētas par 16,2 miljardiem eiro ,pakalpojumi par 5,19 miljardiem eiro ! Un to paveic 70% (!!!) ekonomikas. Ražošana ,kuru nevēlas atklāti atbalstīt , 3 reizes vairāk . Tabula IKP050 lieto apzīmējumu preču un pakalpojumu izlaide . Pakalpojumu īpatsvars izlaidē ir 8,6% ! Izskatās ,ka tieši šajos virzienos pazūd mūsu izstrāde , ražīgums kopumā un valsts nokļūst 25-jās vietās starp 27 ES valstīm .
8,6% ir pakalpojumu eksporta izlaide.