Satversmes tiesa nevēlējās debates par apstrīdētās normas būtību, tāpēc atrada ''tehnisku iemeslu'' lai tos ...algu sarakstus varētu nerādīt (arī pati tiesa). Nepatīk tie algu saraksti, jo tad var jebkurš pajautāt, ko tas konsultants vai ierēdnis ir paveicis par šo naudu un vai tādu vispār kāds iestādē ir saticis...
av
Andris Vītols2019. gada 3. aprīlis
Dziļās rūpēs par apkopēju un sētnieku privātuma aizsardzību (skat. 11.03.2019.gada, Rīta Panorāmu), SATVERSMES tiesa atcēla apstrīdēto likuma normu. Tāpat apstrīdētā norma neatbilda ''SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶIEM'', jo traucēja fiktīvi nodarbināt savus personīgos un partiju sponsorus. Un vispār likuma norma pieņemta neatbilstošā procesā, nepārbaudot ''PAR'' balsojušo izelpu (promiles), tātad rīcībspēju tik atbildīgā balsojumā, nekonsultējoties ar Vinetu Muižnieci un līdzīgiem ''ekspertiem''...
av
Andris Vītols2019. gada 3. aprīlis
Satversmes tiesas (ST) kolēģijas nepieņem vismaz 90% iesniegto PIETEIKUMU. Ja lietas ierosināšanu atsaka juridiskā pamatojuma nepietiekamības dēļ, tad trūcīgās personas varot lūgt VALSTS juridisko palīdzību 700 eiro apmērā tam nozīmētajam advokātam. Piesauktās apkopējas un traktoristi juridiski nav trūcīgie, tāpēc uz palīdzību vien var cerēt ieslodzītie. Bet kā tikt līdz ST , ja cietumā nedrīkst strādāt ar datoru? Mūsdienu Veidenbaums to pateiktu īsi un labāk, bet īstais arī joprojām nav novecojis.
av
Andris Vītols2019. gada 3. aprīlis
Mana pieredze liecina, ka patiesībā jau tā ”cilvēka parastā”, tiesības uz tiesu, tiesības uz darba samaksu neliekas vērā ņemamas pat SATVERSMES tiesai. Mūsu PIETEIKUMU Satversmes tiesas kolēģija (vad.A.Laviņš) noraidīja, pat necenšoties atbildēt, vai apstrīdētās likumu normas pirmšķietami atbilst norādītajām SATVERSMES normām.
Vārdos jau to ”cilvēku parasto”, to apkopēju aizstāv, bet praksē svarīgāks ir iesniedzējs, nevis tas, ka 2×2=4. Mūsu gadījumā SATVERSMES tiesa negribēja pieļaut lietas skatīšanu pēc būtības, jo tiesas sēdē nevarētu pierādīt, ka 2×2 nav 4, tāpēc ”noairē”bez pamatojuma, ar savu ''pareizo viedokli''.
Tātad ST ”privātums” šķiet svarīgāks, nekā tiesības uz tiesu, tiesības uz darba samaksu un tiesības uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā .
XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Satversmes tiesa nevēlējās debates par apstrīdētās normas būtību, tāpēc atrada ''tehnisku iemeslu'' lai tos ...algu sarakstus varētu nerādīt (arī pati tiesa). Nepatīk tie algu saraksti, jo tad var jebkurš pajautāt, ko tas konsultants vai ierēdnis ir paveicis par šo naudu un vai tādu vispār kāds iestādē ir saticis...
Dziļās rūpēs par apkopēju un sētnieku privātuma aizsardzību (skat. 11.03.2019.gada, Rīta Panorāmu), SATVERSMES tiesa atcēla apstrīdēto likuma normu. Tāpat apstrīdētā norma neatbilda ''SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶIEM'', jo traucēja fiktīvi nodarbināt savus personīgos un partiju sponsorus. Un vispār likuma norma pieņemta neatbilstošā procesā, nepārbaudot ''PAR'' balsojušo izelpu (promiles), tātad rīcībspēju tik atbildīgā balsojumā, nekonsultējoties ar Vinetu Muižnieci un līdzīgiem ''ekspertiem''...
Satversmes tiesas (ST) kolēģijas nepieņem vismaz 90% iesniegto PIETEIKUMU. Ja lietas ierosināšanu atsaka juridiskā pamatojuma nepietiekamības dēļ, tad trūcīgās personas varot lūgt VALSTS juridisko palīdzību 700 eiro apmērā tam nozīmētajam advokātam. Piesauktās apkopējas un traktoristi juridiski nav trūcīgie, tāpēc uz palīdzību vien var cerēt ieslodzītie. Bet kā tikt līdz ST , ja cietumā nedrīkst strādāt ar datoru? Mūsdienu Veidenbaums to pateiktu īsi un labāk, bet īstais arī joprojām nav novecojis.
Mana pieredze liecina, ka patiesībā jau tā ”cilvēka parastā”, tiesības uz tiesu, tiesības uz darba samaksu neliekas vērā ņemamas pat SATVERSMES tiesai. Mūsu PIETEIKUMU Satversmes tiesas kolēģija (vad.A.Laviņš) noraidīja, pat necenšoties atbildēt, vai apstrīdētās likumu normas pirmšķietami atbilst norādītajām SATVERSMES normām. Vārdos jau to ”cilvēku parasto”, to apkopēju aizstāv, bet praksē svarīgāks ir iesniedzējs, nevis tas, ka 2×2=4. Mūsu gadījumā SATVERSMES tiesa negribēja pieļaut lietas skatīšanu pēc būtības, jo tiesas sēdē nevarētu pierādīt, ka 2×2 nav 4, tāpēc ”noairē”bez pamatojuma, ar savu ''pareizo viedokli''. Tātad ST ”privātums” šķiet svarīgāks, nekā tiesības uz tiesu, tiesības uz darba samaksu un tiesības uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā .