Bet kas ir Evija Papule, ja ar tādu plēsīga suņa centību grib nokost Šuplinsku.
Ilggadējā Izglītības departamenta direktore. Tātad piedalījās visu iepriekšējo gadu reformu izstrādāšanā. Un tagad jaunajai ministrei uzgāž visu savu sastrādāto mēslu kaudzi un piedēvē viņai neprasmi ātri tikt galā ar 30 gados apzināti sastrādāto.
Teicu jau pirms pus gada, kad bija redzams kā vecie vēži grib noēst jaunos ministrus. Visiem atrod kompromātu, bet Šuplinskai neiedos izglītībai naudu. Netiks galā un tiks noēsta kā nespējīga. Plus 17 gdnieces sacerējums.
js
Jānis Spīčs2019. gada 25. augusts
Vai ministres vēršanās pret LU rektoru Muižnieku nav arī šis te?
Krāsainajos korporeļu izdevumos, ko par velti izplata Latvijas augstskolās, nudien nevar nepamanīt tur sludināto korporelisko pārākumu pār pārējo sabiedrību.
Kad “Universitas” uzdod tendenciozu jautājumu LU rektoram: “Kā ikdienā auditorijā, strādājot ar studentiem, jūtat atšķirības studentos, kas ir korporanti, un tajos, kas nav iesaistīti ārpusstudiju aktivitātēs?”(it kā korporācijas būtu vienīgās ārpusstudiju aktivitātes).
Indriķis Muižnieks koķetējot atbild: “Ja godīgi, tad es to vairāk jūtu pie meitenēm…bet tās meitenes,” viņš turpina, “kas ir korporācijās, tās gan izceļas ar tādu akadēmiski korektu stāju un atbildības sajūtu, tas pie viņām daudz labāk novērojams.”
js
Jānis Spīčs2019. gada 25. augusts
Rodas pavisam vienkāršs jautājums: kā gan Muižnieks auditorijā zina, kura studente ir korporācijā un kura nav? Ar korporācijas lenti pār pleciem neviens uz lekcijām nedodas. Acīm redzams , ka arī LU universitātes rektors Indriķis muižnieks, pats būdams īstens korporelis, turpina korporācijas tradīcijas sabiedrības segmentēšanā: dalīšanā “īpašajos” un “mežoņos”.
Vai tā var teikt valsts dotētas augstskolas rektors, aizvainojoši un pazemojoši izsakoties par 95 % to studenšu, kas nav korporācijās? Vai tas nav pilnīgā pretrunā mūsdienu demokrātijai un 21. gs. izpratnei par sabiedrības līdzvērtīgumu?
js
Jānis Spīčs2019. gada 25. augusts
Varbūt arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc studenti labprātāk dodas studēt citur un kāpēc arī LU reitings parasti ir zemāks nekā atbilstīgām universitātēm kaimiņu valstīs? Iespējams, ka rektors – korporelis citādi runāt nemaz nevar, jo ir nonācis ne vien pats savas korporācijas grožos, bet ir pakļauts visa korporācijas tīkla spiedienam. Un tas tā ir izveidojies jau vēsturiski.
XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Bet kas ir Evija Papule, ja ar tādu plēsīga suņa centību grib nokost Šuplinsku. Ilggadējā Izglītības departamenta direktore. Tātad piedalījās visu iepriekšējo gadu reformu izstrādāšanā. Un tagad jaunajai ministrei uzgāž visu savu sastrādāto mēslu kaudzi un piedēvē viņai neprasmi ātri tikt galā ar 30 gados apzināti sastrādāto. Teicu jau pirms pus gada, kad bija redzams kā vecie vēži grib noēst jaunos ministrus. Visiem atrod kompromātu, bet Šuplinskai neiedos izglītībai naudu. Netiks galā un tiks noēsta kā nespējīga. Plus 17 gdnieces sacerējums.
Vai ministres vēršanās pret LU rektoru Muižnieku nav arī šis te? Krāsainajos korporeļu izdevumos, ko par velti izplata Latvijas augstskolās, nudien nevar nepamanīt tur sludināto korporelisko pārākumu pār pārējo sabiedrību. Kad “Universitas” uzdod tendenciozu jautājumu LU rektoram: “Kā ikdienā auditorijā, strādājot ar studentiem, jūtat atšķirības studentos, kas ir korporanti, un tajos, kas nav iesaistīti ārpusstudiju aktivitātēs?”(it kā korporācijas būtu vienīgās ārpusstudiju aktivitātes). Indriķis Muižnieks koķetējot atbild: “Ja godīgi, tad es to vairāk jūtu pie meitenēm…bet tās meitenes,” viņš turpina, “kas ir korporācijās, tās gan izceļas ar tādu akadēmiski korektu stāju un atbildības sajūtu, tas pie viņām daudz labāk novērojams.”
Rodas pavisam vienkāršs jautājums: kā gan Muižnieks auditorijā zina, kura studente ir korporācijā un kura nav? Ar korporācijas lenti pār pleciem neviens uz lekcijām nedodas. Acīm redzams , ka arī LU universitātes rektors Indriķis muižnieks, pats būdams īstens korporelis, turpina korporācijas tradīcijas sabiedrības segmentēšanā: dalīšanā “īpašajos” un “mežoņos”. Vai tā var teikt valsts dotētas augstskolas rektors, aizvainojoši un pazemojoši izsakoties par 95 % to studenšu, kas nav korporācijās? Vai tas nav pilnīgā pretrunā mūsdienu demokrātijai un 21. gs. izpratnei par sabiedrības līdzvērtīgumu?
Varbūt arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc studenti labprātāk dodas studēt citur un kāpēc arī LU reitings parasti ir zemāks nekā atbilstīgām universitātēm kaimiņu valstīs? Iespējams, ka rektors – korporelis citādi runāt nemaz nevar, jo ir nonācis ne vien pats savas korporācijas grožos, bet ir pakļauts visa korporācijas tīkla spiedienam. Un tas tā ir izveidojies jau vēsturiski.