13.03.2024 Naudas cena 1. daļa
Nodokļu izmaiņu plāni Latvijā
Viesi:
Arvils Ašeradens,
finanšu ministrs (JV)
Jānis Endziņš,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs
Mārtiņš Āboliņš,
bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
Viesi:
Arvils Ašeradens,
finanšu ministrs (JV)
Jānis Endziņš,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs
Mārtiņš Āboliņš,
bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
Diskutanti sarunai uzspieda nodokļu procentu un to desmitdaļu izmaiņu meklējumu formu kā it kā galveno uzdevumu šī gada ekonomiskas attīstības nodrošinājumā . Ja budžets tiek uzskatīts par galveno visu darbību centru , tad tā ir jāizsakās . Pilnīgi citu sarunu prasītu budžets kā otrās pakāpes pārvaldības uzdevuma formulējums. Formulējot uzņēmējdarbības attīstības uzdevumus kā mērķi vispārējās izaugsmes nodrošinājumā , diskusiju uzdevums būtu IKP izaugsmes meklējumi analizējot nozaru stāvokli , savukārt nodokļu sakarības tad būtu jāskata no IKP izaugsmes parametru viedokļa tikai kā otrās pakāpes uzdevums. Turpinot kā galveno uzdevumu uzskatīt nodokļu politikas problemātiku ,Latvija nākošajos gados joprojām velsies bezcerīgas atpalicības bedrē .
Lai Latvija izrautos no ES valstu saraksta beigu daļas un krasas atpalicības no Igaunijas un Lietuvas visdažādākajos statistiskajos parametros , valdošajām partijām būtu nepieciešams dziļi izdiskutēt visas ekonomiskās un sociālās dzīves pārkārtošanās parametrus, ņemot vērā kā "zaļā kursa" pieņemamu prasību formulējumu ,gan energopolitiku ar tehnisko variantu un cenu regulācijas nosacījumiem , gan sociālo parametru pārvietošanu uzdevumu virtenē no pirmajām un vismaz trešajām vietām . Drošība , uzņēmējdarbība , sociālā politika , Pēdējo grupējot demogrāfiskas politikas nostādnēs ,izglītības sistēmas un veselības aizsardzības problēmu uzskaitījumu rindā .
No sarunas viedokļa izklausījās pat labi . Saturs , ausis uztvēra vārdu plūdus. Ašeradens pat neatbildēja uz jautājumu , kāda ir un būs Latvijas ekonomiskā politika , tās attīstības svarīgākie nozaru uzdevumi . Klausoties FM regulāri , rodas sajūta ,ka tā ekonomiku un tautsaimniecību kopumā uztver kā valsts pārvaldei pakļautu budžeta struktūru . Savukārt budžeta politikā dominē sadales un pārdales principi , nodokļu masas maksimizēšanas meklējumi ,maskēta un pat slēpta valsts kapitālsabiedrību dominantes uzspiešana , dīvains sociālās politikas komunisms ,kategoriski ierobežojot mazo uzņēmēju darbības iespējas novados , visā pierobežā .