08.10.2025 Naudas cena 1. daļa
Viesi:
Inna Šteinbuka,
Dr.OEC.,Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore
Gundars Bērziņš,
Latvijas Universitātes rektors, ekonomists
Jānis Ošlejs,
ekonomists, SIA Primekss valdes priekšsēdētājs
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
Inna Šteinbuka,
Dr.OEC.,Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore
Gundars Bērziņš,
Latvijas Universitātes rektors, ekonomists
Jānis Ošlejs,
ekonomists, SIA Primekss valdes priekšsēdētājs
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
Nedaudz nekaunīgs aicinājums raidījuma vadītājam . Noskaidrojiet ko par komentāros paustajām domām saka LU rektors ,ekonomikas profesors.
Ošlejs norādīja uz darbaspēka plūsmu iespējamību no uzņēmuma uz uzņēmumu un arī nozarēm , pareizi ,bet netika teikts ,ka tā ir viena no mūsdienu nemateriālā kapitāla apjomu attīstības pazīmēm . Te jāatzīmē ,ka "cilvēkkapitāls" mūsdienu nemateriālajā ekonomikā ir tikai viena no šī jaunā kapitāla sastāvdaļām . Labs nemateriālās bagātības apraksta piemērs varētu būt lielapjoma datu glabāšanas centrs ,kura "dzelži" ir absolūts nieks, salīdzinot ar datu vērtību. Šī jaunā ekonomiskā stāvokļa uztvere Latvijā neatspoguļojas un nemateriālās vērtības nekļūst par kapitāla mobilizācijas avotu un nodrošinājumu kredītiem . Deficīta budžeta izskaušanas iespējas atrodas šajā apgabalā .
Būtiskākā problēma ir institucionālās un regulatīvās vides stāvoklis. Pareizi tika teikts ,lai mazinātu birokrātiju ,jāsamazina izpildāmo funkciju skaits. Vai kaut viena koalīcija ir gatava to darīt ? Cita problēma ir banku parāda tipa ,parasti pret ķīlu ,kreditēšanas dominante. Tā raksturīga tieši ES27 . ASV darbojas cita tipa likumdošana ,cita obligāciju tirgus kārtība ,cits tiesiskas aizsardzības tips ,rezultātā dominē akcionārā uzņēmējdarbības kreditēšanas paņēmieni Šī būtiskā atšķirība arī ir iemesls nemateriālās ekonomikas apjomu pēdējo 20 gadu izrāvienam . Neesmu ievērojis ,ka kaut viens Latvijas politiķis noradītu uz šo problēmu . Latvija dzīvo uz parāda un neviens nezin kā izkļūt no šī apburtā loka .