Kampara kungs nedaudz sapinās meistarībā, runājot par Turcijas kā Krievijas ogļhidrātu habu. Ar ogļhidrātiem (carbohydrates) zinātne saprot vienkāršos cukurus un cieti saturošos produktus, bet šeit bija droši vien domāts par ogļūdeņražiem (hydrocarbons), kas ir enerģijas produkti, kuri pamatā sastāv no oglekļa un ūdeņraža, tātad visi naftas produkti, dabasgāze un cietais kurināmais kā ogles. Savukārt Zīles kungam beidzot ir pielēcis, ka elektroautomobiļu attīstība, kad Eiropa nav tiem svarīgu izejmateriālu, kuri atkal ir jāimportē no Ķīnas, bet elektrība ir jāražo no videi kaitīgākā fosilā kurināmā kā oglēm, ir strupceļš zaļajā attīstībā.

Turklāt zaļais ūdeņradis varētu būt kā risinājums brīžos, kad ir lētas atjaunojamās elektroenerģijas pārpalikums, bet tikai jāatrasina droša un lētāka uzkrāšanas un pārvades tehnoloģija.