"Mēs esam ļoti dziļā bedrē..." Ģenerālprokurors Stukāns par izglītības kvalitāti jurisprudencē

"Mēs esam ļoti dziļā bedrē..." Ģenerālprokurors Stukāns par izglītības kvalitāti jurisprudencē

Ar viedokli dalās ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Ieteikt 9
Pievienot komentāru
ws
Werrtyu Sgfjgkhl 2. februāris

Ģenerālprokurs reali novērtē Latvijas augstskolu juristu sagatavošanas līmeni. Jurisprudences programmas ir ļoti šuras, nerunājot par kriminalistiku, kas ir izmeklētaju un prokuroru darba pamatzināšanas. Bez tam katram juristam būtu nepieciešamas latīņu valodas, romiešu tiesību, tiesu runas veidošanas, komerczinību apgūšana. Tas arī odrošinātu vispārējās inteliģences līmeni. Protams vislielākā politiķu kļūda bija PA likvidēšana. Tās programmu līmenis un pasniedzēju korpuss bija daudz vispārizglītotaks un profesionālaks pat par LU. Ja vēlamies sakārtot valsti par tiesiski nodrošinatu ir steidzami jaatbalsta IeM un ģenērālprokurora iniciatīva atjaunot PA

Avatar
Valdis Mežajevs 13. februāris

PA likvidēšana nebija kļūda. Tā bija Latvijas patieso saimnieku apzināta rīcība, lai novāktu nākotnē savu iespējamo Šerloku Holmsu darbības un neatklātu mafijas izdarītos noziegumus. Linda Mūrniece bija tikai izpildītāja. Kā tas arī notiek Latvijā.

Avatar
Arvids Lapiks 3. februāris

Peļņu gūt nedrīkst. Tā pat kā ar medicīnu nedrīkst peļņu gūt. Arī algas nav adekvātas. ja valsts juristi nezina ka meži nav mantas īpašums. ka dzīvoklis nav īpašums. Sapērk par algu dzīvokļus. Tas jau iet uz plānprātību.

Avatar
Arvids Lapiks 3. februāris

Ar pārtikas ieguvi un sadali aizliegts peļņu gūt. Ka elektrība, nav īpašums, arī nav peļņas. Koksne mežā nav īpašums. Arī no koksnes ieguves ir aizliegts pelņu gūt. ........utt. Tās ir bērnu dārza zināšanas. Zināmas no antīkajiem laikiem.

Avatar
Ainars Mateuss 3. februāris

Ģenerālprokurors J. Stukāns savulaik esot Rīgas apgabaltiesas tiesnesis pieņēma spriedumu Digitālās televīzijas krimināllietā. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja D. Vilsone rekomendējot Juri Stukānu ģenerālprokurora amatam izcēla Jura Stukāna panākumus arī šajā lietā. Savukārt, Augstākā tiesa atcēla notiesājušo spriedumu vairākiem apsūdzētajiem lietā. Augstākās tiesas Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, sniedzot jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu un būtiski grozot krāpšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu apmēru, nebija norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, kā arī nebija izklāstījusi motīvus, kāpēc tiek noraidīti citi pierādījumi. Ģenerālprokurors J. Stukāns Augstākās tiesas lēmumu nevēlējās komentēt (Jānis Siliņš, f64.lv 02/11/2020).

ws
Werrtyu Sgfjgkhl 3. februāris

Kā saprotams no publicētā Rīgas apgabaltiesas spriedumu Digitālās televīzijas krimināllietā atcēla daļēji. Krimināllieta tiks skatīta vēlreiz un tad būs jauns spriedums, kuru varēs pārsūdzēt. Sarežģītajās lietās ļoti bieži tiesnešu, pierādījumu izvērtējumi un atzinumi atšķiras.

Avatar
Ainars Mateuss 4. februāris

J.Stukāna kungs vairākkārt publiskajā telpā (piemēram Veltas Puriņas vadītajā raidījumā "Rīta stundā ar zvaigzni") ir norādījis, ka tiesnesim vērtējot pierādījumus un pieņemot lēmumu lietā jāvadās no faktiem un likumu tiesību normām. Savukārt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija J.Stukāna vadībā neatturējās pievienoties pirmo instanču tiesu prettiesiskiem spriedumiem un ar likuma tiesību normām argumentētu skaidrojumus nesniedza jo to pieļauj attiecīgas likumu tiesību normas. Atšķirīgi pierādījumu izvērtējumi un atzinumi, kuri pamatoti ar tiesneša subjektīvu pieņēmumu vai uzskatu vērtējama kā tiesneša patvaļa, jo likumā "Par tiesu varu" noteikts, ka tiesu vara ir augstākā vara izņemot likumu.