Intensīva saruna . Noslēgums drūms ,jo nav priekšstata par to kā Latvijai jāattīstās nodrošinot izaugsmi un labklājības pieaugumu . Ne tikai šajā raidījumā ,bet praktiski jebkad , runātāji uzdod toni sarunai par 1/3 daļu Latvijas tautsaimniecības ,jo runa par 15 miljardu gada budžetu ,nekad nenorādot ,ka valsts gada apgrozījuma skaitlis pārsniedz 70 miljardus eiro ,bet IKP - 30 miljardus .No sarunām tiek izslēgts uzņēmējdarbības darbības apjoms ,jo runā tikai par nodokļiem , kuru apjoms nu nekādi nav attīstības puse ,jo ir valsts organizēta patēriņa puse. Attīstību nevar nodrošināt nodokļu summu tēriņš ,to nodrošina uzņēmēju darbošanās ,lai nodrošinātu savu darbību un ienākumus.

Cien. raidījuma vadītāj ! Pirms veidot šāda tipa sarunas ,ir jāieskatās oficiālajā statistikā . Tabula UFR010 ziņo ,ka Latvijā ir uzskaitītas 144614 uzņēmējdarbības vienības . Gada apgrozījums 85,8 miljardi eiro , kopējā preču un pakalpojumu iepirkumu gada vērtība - 59,85 miljardi eiro. Uzmanību !!! Nodarbināto skaits - 684,7 tūkstoši . Nodarbinātības statistika nosauc 813,17 skaitli ,tātad šī starpība nav nodarbināta uzņēmējdarbības sfērā . Bēdu ieleja ,jo atrodamies 25 vietā starp 27 ES valstīm . Ienākumu mediāna teic ,ka uz 1 mājsaimniecības locekli ienākumi 22.g. ir bijuši pilsētās 979 eiro ,laukos - 856 eiro mēnesī . Šie ienākumi nav tikai darba alga, alga uz 1 cilvēku mājsaimniecībā vidēji ir tikai 510 eiro , pārējo veido transferti ,pensijas ,pabalsti ,utt. Lūk par ko jādomā .

Manuprāt , problēma ir tā ,ka JV finanšu ministrs un partijas deputāti koalīcijā uzdodot toni , nepārtraukti runā par sadali un pārdali . Runājot par attīstības perspektīvu ,pamatjautājums ir tas kā palielināt nevis budžeta apjomu ,bet gan minētos gada apgrozības 85 miljardus ! Šis palielinājums automātiski palielina nodokļu ienākumus . Iestiguši budžeta summu pieauguma meklējumos , Saeimas deputāti faktiski nodarbojas ar attīstības bremzēšanu un to pierāda valsts parāda pieauguma skaitļi , procenti , kuru summu pieaugums gadā pasliktina situāciju .