Neesmu zemnieks ,tāpēc pirms rakstu , krietnu laiku pavadīju dažādās interneta adresēs ,lai noskaidrotu pret ko protestē tv redzamie zemnieki ES valstīs . Ir apkopojoši raksti britu un ASV presē . Pamatīgs dažādus aspektus apskatošs apjoms lasāms vācu presē un specializētajos lauksaimnieku žurnālos . Arī franču presē ir desmitiem tekstu . Atšķirības ir niansēs ,tomēr visu valstu zemniekus satrauc ES lauksaimniecības politikas prasību izmaiņas , dažādi tiek interpretēta 2023.-2026.gadu 386 miljardu eiro ES lauksaimniecības programma. Tā veido 1/3 ES budžeta.

Vācijā , izrādās, darbojas "Nākotnes lauksaimniecības komisija" (ZKL), zemnieki prasa iestrādāt normatīvajos aktos "iepriekšējos" standartus attiecībā uz pamata piemaksām. Tur īpaša cīna par dīzeļdegvielas piemaksu standartu . Visas valstīs satraukums par "vēsturisko" reģionālo piemaksu izmaņām . Kā trešais tiek uzsvērts faktors "Ukraina" . Atdzīstot palīdzības nepieciešamību ,tiek prasīta skaidra nostāja graudu iepirkumu apjomos un cenās . Tiek rakstīts ,ka pašreizējā situācija liedz ekonomiski apstrādāt ievērojamas graudaugu platības . Ļoti plaša ir "zaļā kursa" tēma , "ekstenfikācija", ekoprēmiju ietekme un daudz kas cits.

Latvijas "Krievijas graudu" importa aizlieguma problēmas kontekstā , raksti ES presē atklāj un mēģina skaidrot pretrunas starp zemnieku un tirgotājiem - starpniekiem . Tiek skaidri norādīts ,ka starpniecība spiež zemniekus samazināt izmaksas vietās un apjomos . ko nevar panākt ar mūsdienu tehnoloģijām un faktisko dabas situāciju . Dažādie produktu importi ,dziņā par starpniecības peļņu , iespiežas ES tirgū faktiski nerisinot Āfrikas valstu un citu ,nabadzības un bada problēmas . Tas ,ka pasaulē turpat miljards cilvēku ciešs badu un dzīvo ar 1-2 $ dienā , neko nenozīmē ES produktu importētājiem - starpniekiem , jo bada skartajās zemēs peļņu iegūt nevar. Šī importietu - starpnieku problēma ir skaidri saskatāma arī Latvijā .