Cilvēku mīlestība... Vai tiešām stāsts ir par Bruknas kopienu? Atcerēsimies gadījumu Jelgavas draudzē, kur jauna sieviete mira īpaši centīgas un punktuālas kristīgo „vērtību” praktizēšanas dēļ. Cilvēka pakļaušana un salaušana, tostarp ar smagu piespiedu darbu, — tas ir kristīgās reliģijas garā. Kāds būs rezultāts, ja audzina ar teroru? Lai nodarbotos ar pedagoģisko darbu, vajag gan atbilstošas zināšanas, gan arī intelektu un inteliģenci. Tā visa Mediņam nav.

Jā, cilvēku mīlestība. Un stāsts ir tieši par Bruknas kopienu. Neesi bijis? Neesi redzējis? Tad Tu esi palaidis garām lielisku izdevību tagad paturēt muti! Un nevajag salīdzināt locekli ar pirkstu - es te par Jelgavas draudzi. Ne visi, kas sevi dēvē par kristus sekotājiem, tādi patiešām arī ir.

Kāds ir iekārojis Bruknas muižu,un tāpēc ir jātaisa tracis..vienādie scenāriji...

Viens no jauniešiem savu ģimeni aicināja nosvinēt viņa dzimšanas dienu tieši tur, jo "Bruknā ir vieglāk būt laimīgam"... Augoni izgriežot sāp, bet tad tas sadzīst. Līdzīgi arī garīgajā pasaulē, kas atrod Dievu pa īstam, tiek dziedināts. Andrejs Mediņš ir tiešs, bet konkrēti parāda īsto ceļu. Viņa vārdi sakrīt ar viņa darbiem. Ja kāds aiziet no Bruknas pirms laika, aiziet ar rūgtumu, ja iztur, tiek dziedināts.

Ikdienā nostrādājam algotu darbu 8 un vairāk stundu dienā, tad mājas solis, ko neuzskata kā darbu. Bet Bruknā tas ir viss vienā, neatdalīts. Mājās tie paši jaunieši mācās pa naktīm. Labi, ka tiesībsargi neklauvē pie durvīm, ja namā deg gaisma. Parādiet kādu projektu, kur cilvēki nestrādā vairāk kā "drīkst". Kad to realizē, atpūšas. Arī te tā notiek. Brauc ekskursijās, organizē radošās darbnīcas, pirtī iet, bauda koncertus... Tīra nenovīdība.

Pievienojos Papules kundzei un viņas viedoklim.