Investīcijas ! Būtiski svarīga tēma . Kompetenti viesi veidoja priekštatu par investīciju svarīgumu Latvijai un to kā problēma kopumā tiek uztverta un risināta . Pērn esot piesaistīts miljards eiro investīcijas un vel par miljardu runāja biržas pārstāve . Tas arī viss ,jo netika aicināts analizēt situāciju valsts tautsaimniecībā , netika atklāta nozaru struktūra un to produktivitāte , netika analizēts kur un cik lielas investīcijas tiek virzītas ,kā kopā šie ieguldījumi veicina attīstību , ceļ produktivitāti un eksporta konkurētspēju .
Artūrs OzolsVakardien plkst. 11:07
Aicinu fizikas profesoru ,atvērt CSP tabulu IKS010. Nacionālie konti : pamatlīdzekļu šķērsklasifikācija pa darbības veidiem un pa aktīvu veidiem . Uzzinām ,ka valstī pavisam pamatlīdzekļi bruto 2023.g. ir bijuši 163,960 miljardu eiro vērtībā , to neto vērtība - 115,4 miljardi .Rūpniecībā neto skaitlis ir tikai - 17,5 miljardi eiro , 10,7% ! Apstrādes rūpniecībā - neto 8,09 miljardi eiro. Dati par pamatllīdzekļu izvietojumu ir uz 22.lpp , jautājums kādās nozarēs investoru padome aicina investorus ieguldīt resursus .lai nodrošinātu Latvijas attīstību , līdzvērtīgu kaimiņiem Lietuvā ? Vai tāpat kā mazumtirdzniecībā ,kur ārzemju veikalu ķēdes ir izspiedušas no tirgus latviešu veikalniekus un kontrolē 65 pat 70% nozares ?
Artūrs OzolsVakardien plkst. 11:21
Jautājums nebūt nav ironisks . 65% Latvijas IKP veido pakalpojumu sektors. Atveram tabulu IKL040. un uzzinām ,ka situācija , ja analizējam produktivitāti pa darbības veidiem ir izaicinoši pretrunīga . Ja investīcijas tiks virzītas Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē , produktivitāti uz 1 nodarbināto gada iegūstam 49788 eiro izstrādi pievienotas vērtības izteiksmē , ja ieguldījumi tiks virzīti viesnīcai vai restorānam , produktivitāte ir tikai 16068 eiro gadā ! Tabula jālasa uzmanīgi jo tiek teikts ,ka Valsts pārvaldē produktivitātes rezultāts ir 39495 eiro gadā ! Tas ir dažādas aprēķinu metodoloģijas rezultāts , ja Valsts pārvaldē nav tirgus un tirgus cenu , skaitlis iegūts no izmaksām .
Artūrs OzolsVakardien plkst. 11:56
Būtiskus papildinājumus un skaidrojumus prasa biržas pārstāves teiktais par 1 miljarda eiro piesaisti biržā . Ieguldījumi investīciju nozīmē ir tikai IPO akciju iegāde ,ja akcijas tiek pirktas sekundārajā tirgū mainās īpašumtiesības ,vērtība uzņēmumam nepalielinās . Eurostat statistika liecina ,ka , ja biržā runā par 1 miljardu , tad faktiskajiem ieguldījumiem ekonomikā gadā ir jābūt ap 9 - 10 miljardiem . Biržā lielos apmēros apgrozās, tā dēvētais , spekulatīvais kapitāls . Tam nav sakara ar ražīgiem kapitāl- ieguldījumiem , jo peļņa tiek gūta no cenu starpībām . Problemātiski ir arī akciju pirkumi pārceļot kontroli uz ārzemēm . Divu Latvijas uzņēmumu pieredze ar zviedru 49% akciju turētajiem ir šī brīža šo akciju atpirkšanas problēma .
Investīcijas ! Būtiski svarīga tēma . Kompetenti viesi veidoja priekštatu par investīciju svarīgumu Latvijai un to kā problēma kopumā tiek uztverta un risināta . Pērn esot piesaistīts miljards eiro investīcijas un vel par miljardu runāja biržas pārstāve . Tas arī viss ,jo netika aicināts analizēt situāciju valsts tautsaimniecībā , netika atklāta nozaru struktūra un to produktivitāte , netika analizēts kur un cik lielas investīcijas tiek virzītas ,kā kopā šie ieguldījumi veicina attīstību , ceļ produktivitāti un eksporta konkurētspēju .
Aicinu fizikas profesoru ,atvērt CSP tabulu IKS010. Nacionālie konti : pamatlīdzekļu šķērsklasifikācija pa darbības veidiem un pa aktīvu veidiem . Uzzinām ,ka valstī pavisam pamatlīdzekļi bruto 2023.g. ir bijuši 163,960 miljardu eiro vērtībā , to neto vērtība - 115,4 miljardi .Rūpniecībā neto skaitlis ir tikai - 17,5 miljardi eiro , 10,7% ! Apstrādes rūpniecībā - neto 8,09 miljardi eiro. Dati par pamatllīdzekļu izvietojumu ir uz 22.lpp , jautājums kādās nozarēs investoru padome aicina investorus ieguldīt resursus .lai nodrošinātu Latvijas attīstību , līdzvērtīgu kaimiņiem Lietuvā ? Vai tāpat kā mazumtirdzniecībā ,kur ārzemju veikalu ķēdes ir izspiedušas no tirgus latviešu veikalniekus un kontrolē 65 pat 70% nozares ?
Jautājums nebūt nav ironisks . 65% Latvijas IKP veido pakalpojumu sektors. Atveram tabulu IKL040. un uzzinām ,ka situācija , ja analizējam produktivitāti pa darbības veidiem ir izaicinoši pretrunīga . Ja investīcijas tiks virzītas Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē , produktivitāti uz 1 nodarbināto gada iegūstam 49788 eiro izstrādi pievienotas vērtības izteiksmē , ja ieguldījumi tiks virzīti viesnīcai vai restorānam , produktivitāte ir tikai 16068 eiro gadā ! Tabula jālasa uzmanīgi jo tiek teikts ,ka Valsts pārvaldē produktivitātes rezultāts ir 39495 eiro gadā ! Tas ir dažādas aprēķinu metodoloģijas rezultāts , ja Valsts pārvaldē nav tirgus un tirgus cenu , skaitlis iegūts no izmaksām .
Būtiskus papildinājumus un skaidrojumus prasa biržas pārstāves teiktais par 1 miljarda eiro piesaisti biržā . Ieguldījumi investīciju nozīmē ir tikai IPO akciju iegāde ,ja akcijas tiek pirktas sekundārajā tirgū mainās īpašumtiesības ,vērtība uzņēmumam nepalielinās . Eurostat statistika liecina ,ka , ja biržā runā par 1 miljardu , tad faktiskajiem ieguldījumiem ekonomikā gadā ir jābūt ap 9 - 10 miljardiem . Biržā lielos apmēros apgrozās, tā dēvētais , spekulatīvais kapitāls . Tam nav sakara ar ražīgiem kapitāl- ieguldījumiem , jo peļņa tiek gūta no cenu starpībām . Problemātiski ir arī akciju pirkumi pārceļot kontroli uz ārzemēm . Divu Latvijas uzņēmumu pieredze ar zviedru 49% akciju turētajiem ir šī brīža šo akciju atpirkšanas problēma .