02.09.2022 Globuss 2. daļa
Cik stipri ir Baltijas enerģētikas starpsavienojumi?
Viesi:
Juris Ozoliņš,
enerģētikas eksperts, bijušais enerģētikas valsts ministrs
Romāns Baumanis,
enerģētikas eksperts
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "Globuss" saturu atbild AS “TV Latvija”.
Viesi:
Juris Ozoliņš,
enerģētikas eksperts, bijušais enerģētikas valsts ministrs
Romāns Baumanis,
enerģētikas eksperts
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "Globuss" saturu atbild AS “TV Latvija”.
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
Jāteic ,ka "uz nerviem krita" ,Bogustova uztiepīgie mēģinājumi runātājus "dabūt prom" no gāzes tirgus apskata uz valdības lēmumu komentēšanu ,kas nav preču tirdzniecības objekts , bet ir politiski lēmumi . Ja Latvijā gāzi tirgo 21 tirgotājs no 8 valstīm , ieskaitot norvēģus , tad vispirms būtu jānoskaidro kuri ir vairumtirgotāji ,jo tikai tie iepērk gāzi ,kas nonāk Latvijā ,bet tas nenozīmē ,ka te tā tiks arī pārdota mazumtirdzniecībā , jo šie norvēģu , poļu , somu tirgotāji var pārdot viņiem piederošo preci jebkur . Vietējā tirgus dalībniekiem ir jādarbojas ,iespējams , pat otrā slāņa tirgū ,jo te nav neviena mazumtirgotāja ,kas varētu nopirkt kuģa kravu . Nesaprotot tirgus uzbūvi ,intervētājs "mētājās" pa teorētisko vispārinājumu džungļiem , radot nesapratnes haosu klausītājos .
Divi ļoti kompetenti eksperti un faktisko tirgus biznesu pilnīgi nesaprotošs raidījuma vadītājs ,kas dzīvo teorētisku iedomu un daudz kur salasītas informācijas pasaulē , izveidoja raidījumu bez noslēguma secinājumiem klausītājiem . Jāteic ,ka ļoti cienījamais Ozoliņa kungs , runājot par tirgu neatklāja tā faktiskās darbības principus , jo ierindas klausītājam nav priekštata un izskatās ,tāda nav arī Bogustovam , kādas darbības notiek elektrības vai gāzes biržās , jo tur netirgo konkrētās preces ,bet gan šo preču finanšu kontraktus ,caur šo mehānismu fiksējot rītdienas ,tātad , nākotnes cenu , kamēr pircēji pie preces nokļūst pilnīgi citā vietā ,ko sauc par izsolēm . Tur ražošanas jaudas ,piestātņu vietas ,kuģu iespējas ,izkraušanas un glabātavu jaudas .