Secīgi noklausījies visu , nodomāju ,kas par lietu ,kāpēc tik neskaidri teksti ,kad runa par Latvijas pārvaldību ar nodomu attīstīt valsti ? 3 bijušie ministri stāsta par to ko darījuši ,bet ne reizi neviens nespēj raksturo valsts pārvaldes sistēmu ,nespēj ,vai arī negrib norādīt uz šīs pārvaldības problēmpunktiem , neizsaka vīziju par to ,kas būtu darāms , lai valsts attīstītos. Vislielāko neizpratni izraisa nu jau bijušā ekonomikas ministra vēstījumi. Nesaprotu ! Vai tiešām Ekonomikas ministrijas pamatdarbība ir kaimiņa Eglīša vadītās ministrijas funkciju dublēšana , jo stāstīts tika nevis par ekonomiku un tās attīstības problēmu smagajiem punktiem ,bet gan 2 gadus ilgušu sociālas palīdzības apjomu "izsišanas" pūliņiem !!!

Kādu pusstundu lasot dokumentus ap Ministru kabineta iekārtas likumu noskaidroju ,ka Latvijā šobrīd darbojas 13 ministrijas, ka valsts un pašvaldību iestādēs nodarbināti ap 60000 darbinieki , no tiem ierēdņa kategorijā - 11300 cilvēki, bet kopā valsts iestādēs nodarbināti 60281 cilvēks ,pašvaldību iestādēs ap 116200 nodarbināto . Kapitālsabiedrībās vel 48000 nodarbināto . No visiem iedzīvotājiem 55% ir nenodarbināti (!!!) ,30% darbojas privātajā sektorā , 15% - publiskajā sektorā . Pēdējais skaitlis ,ko atradu ,par nodarbinātību valsts pārvaldē salīdzinot ar citām ES valstīm ir šis ,proti ,6,69% nodarbināto ,4 vieta ES ,Somijā salīdzinājumam , krietni mazāks īpatsvars ,tikai - 4,35% ! Tas nozīmē ,ka valsts pārvaldi pie mums vajadzētu samazināt par 12 -14 tūkstošiem cilvēku !

Meklējot efektīvas valsts pārvades iestāžu modeļa metus ,redzu nevis 13 ,bet gan 7 ministriju modeli . Ārlietu ; Aizsardzības ; Finanšu ; Iekšlietu ,kur + tieslietu ministrijas funkcijas ; Ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrija ,kurā + šī brīža - satiksmes ,zemkopības , vides un reģionālas attīstības , labklājības ministrijas ; Izglītības ,zinātnes un kultūras ministrija ; Veselības aizsardzības ministrija .

Iedziļinoties valsts pārvaldes problemātikā , jāatbild , kāds būs tuvākās nākotnes saimnieciskās darbības un sociālās situācijas modelis . 2020-jos gados pasaulē notiek pārmaiņas visā , kas bijis ap mums pēdējā simtgadē . Sankciju pakešu tūkstoši liecina ,ka aiz muguras ir "brīvās tirdzniecības" laikmets . Situācijas nosaka nevis darba vietas ,bet piekļuve resursiem . Latvijā šīs piekļuves resursiem jautājums izpaužas piekļuvē ,gāzei ,naftas produktiem ,elektrībai , zemkopībā - minerālmēslojumiem , dīzeļdegvielai ,elektrībai par saprātīgu cenu , rūpniecībā - melnajiem un krāsainajiem metāliem , enerģijai , sadzīvē - siltumenerģijai ,elektrībai , daudzos gadījumos pašam mājoklim , kā īres dzīvoklim . Specifisks ir IT nozares komplektējošo detaļu ,mikroshēmu pieejamības apgrūtinājumi .