Klausījos un no dzirdētā teikuma uz teikumu jutos aizvien sapīkušāks. Jau daudzkārt dzirdēti teksti un pat ministra rādītie grafiki bija jau redzēti. Pilnīgi nekādas jaunas informācijas ! Cerēju ,ka analītiķis teiks kaut ko sakarīgu . Diemžēl dzirdēju tādu papļāpāšanu . Domās pārkārtojos un ja jau raidījums neko sakarīgu un jaunu nevēsta ,devos pie MI ! Ziniet , par mazumtirdzniecības un vispār cenu mūsdienu veidošanas principiem atbildot uz maniem jautājumiem saņemu 9.lpp atbildes .
Artūrs Ozols14. oktobris
No kā sastāv pārtikas produktu cenas. Saņēmu krāsainu palielu grafiku ar 7 pozīciju nosaukumiem . Izpildot lūgumu MI pārrēķināja Eiropas standarta grafiku Latvijas PVN 21% gadījumam . Izrādās ražotāja cena + loģistika un noliktavas + darbaspēka izmaksas + ēkas noma un iekārtu amortizācija + elektrības un siltuma izmaksas + tīrības uzturēšana + mārketinga un reklāmas izmaksas + Latvijas PVN , veido situāciju ,ka iepirktā produkta sākumcena uz veikala rampas veido Latvijā max. 79% no gala vērtības . Veidojot speciāla pārtikas preču groza cenu , veikaliem kopējas izmaksas ir "jāizmētā" pa visu preču uzskaitījuma masu . jo Latvijai raksturīgie 3-5 % peļņas ir jāiegūst.
Artūrs Ozols14. oktobris
Aprakstītais pārtikas cenu grafiks atšķiras no mazumtirdzniecības veikalu izmaksu struktūras . Te lielākā pozīcija ir darbaspēka izmaksas -vidēji -28% + administratīvās un finanšu izmaksas -14% , + loģistikas un transporta izmaksas -16% + noma un nekustama īpašuma uzturēšana -13% ,+ enerģija ,siltums, dzesēšana - 11% , + mārketings un reklāma -10% , + ēku un iekārtu amortizācija - 8% .
Artūrs Ozols14. oktobris
Vispārinot ,uzskatu , EM kopā ar ZM nopietni jāstrādā pie jautājuma ,vai Latvijai ir jābūt pašpietiekamai apgādājot sevi ar pārtiku ? Kad izbeigsies problēmas pasniegšana absolūti izkropļotā veidā ,publikai liekot domāt ,ka Latvija sevi apgādā ar pārtiku ! Statistika atspoguļo faktu, ka piegādājam veikaliem ap 30% šeit izaudzētā , 70% ir imports . Vai tāds ir Latvijas zemkopības darbības mērķis ? Nereaģējam ,ka 72% produktu izaudzē 2390 saimniecības ,bet 36000 saimniecību ir nodarbināti tikai 1-2 cilvēki un tur dominē izteikta sīkražošana . ZM gada atskaitē ir rakstīts ,ka 41,5% zemnieku saimniecību preču produkciju tirgum neražo ! Kādēļ tās vispār sauc par z/s ,ja tās ir pensionāru pēdējo dienu dzīves vietas ,vai pilsētnieku vasaras mājas laukos !
Klausījos un no dzirdētā teikuma uz teikumu jutos aizvien sapīkušāks. Jau daudzkārt dzirdēti teksti un pat ministra rādītie grafiki bija jau redzēti. Pilnīgi nekādas jaunas informācijas ! Cerēju ,ka analītiķis teiks kaut ko sakarīgu . Diemžēl dzirdēju tādu papļāpāšanu . Domās pārkārtojos un ja jau raidījums neko sakarīgu un jaunu nevēsta ,devos pie MI ! Ziniet , par mazumtirdzniecības un vispār cenu mūsdienu veidošanas principiem atbildot uz maniem jautājumiem saņemu 9.lpp atbildes .
No kā sastāv pārtikas produktu cenas. Saņēmu krāsainu palielu grafiku ar 7 pozīciju nosaukumiem . Izpildot lūgumu MI pārrēķināja Eiropas standarta grafiku Latvijas PVN 21% gadījumam . Izrādās ražotāja cena + loģistika un noliktavas + darbaspēka izmaksas + ēkas noma un iekārtu amortizācija + elektrības un siltuma izmaksas + tīrības uzturēšana + mārketinga un reklāmas izmaksas + Latvijas PVN , veido situāciju ,ka iepirktā produkta sākumcena uz veikala rampas veido Latvijā max. 79% no gala vērtības . Veidojot speciāla pārtikas preču groza cenu , veikaliem kopējas izmaksas ir "jāizmētā" pa visu preču uzskaitījuma masu . jo Latvijai raksturīgie 3-5 % peļņas ir jāiegūst.
Aprakstītais pārtikas cenu grafiks atšķiras no mazumtirdzniecības veikalu izmaksu struktūras . Te lielākā pozīcija ir darbaspēka izmaksas -vidēji -28% + administratīvās un finanšu izmaksas -14% , + loģistikas un transporta izmaksas -16% + noma un nekustama īpašuma uzturēšana -13% ,+ enerģija ,siltums, dzesēšana - 11% , + mārketings un reklāma -10% , + ēku un iekārtu amortizācija - 8% .
Vispārinot ,uzskatu , EM kopā ar ZM nopietni jāstrādā pie jautājuma ,vai Latvijai ir jābūt pašpietiekamai apgādājot sevi ar pārtiku ? Kad izbeigsies problēmas pasniegšana absolūti izkropļotā veidā ,publikai liekot domāt ,ka Latvija sevi apgādā ar pārtiku ! Statistika atspoguļo faktu, ka piegādājam veikaliem ap 30% šeit izaudzētā , 70% ir imports . Vai tāds ir Latvijas zemkopības darbības mērķis ? Nereaģējam ,ka 72% produktu izaudzē 2390 saimniecības ,bet 36000 saimniecību ir nodarbināti tikai 1-2 cilvēki un tur dominē izteikta sīkražošana . ZM gada atskaitē ir rakstīts ,ka 41,5% zemnieku saimniecību preču produkciju tirgum neražo ! Kādēļ tās vispār sauc par z/s ,ja tās ir pensionāru pēdējo dienu dzīves vietas ,vai pilsētnieku vasaras mājas laukos !