Paldies, bija prieks klausīties šo dzirkstošo sarunu, allaž prieks lasīt Dainas Ozoliņas grāmatas un ieteikt tās gan pašas bērniem, gan arī skolēniem, gan pa rindiņai uzrakstīt savā "blēņu lapā" ww.pluumiitbeerns.com, uz ko ierosināja tieši "tukšais laiks" jeb pandēmija. Arī par "Kalendārs mani sauc" varu tikai pievienoties rakstniecei, ka tā bija sirsnības un labvēlības iemiesojums starp jaunajām grāmatām. Lai labi rakstās un tulkojas, ar prieku gaidīsim!