Ceturto vai piekto reizi klausījos ministru sakām vienu un to pašu . Aizbraucām ,runājām ,aizrakstījām vēstules , investori Latvijā parādās . pērn esot piesaistīts miljards eiro . Analīze neseko . Neuzzināju kādās nozarēs ieguldīts ,vai tiks celta šo nozaru produktivitāte , galvenais ,vai ieguldījumi konkrētajā lauzīs stagnācijas pazīmes valsts ekonomikā ,cels produktivitāti un eksporta konkurētspēju . Atveru Eurostat un skaidrojam Latvijas produktivitāti salīdzinājumā ar ES valstīm un vidējo līmeni .2023.g. LV- 72,8% no ES vidējā , LT - 80,9 % , EE - 77,5% . Vidējais Latvijas nodarbinātais rada zemāku pievienoto vērtību nekā vidēji ES valstīs .
Artūrs Ozols9. februāris
Eurostat dati pa nozarēm atklāj visai nelabvēlīgu ainu . Apstrādes rūpniecības produktivitāte ( manufacturing) Latvijā tikai 46% no ES vidējā ! Tas nozīmē ,ka Latvijas Apstrādes rūpniecība ir sīkražošanas līmenis , , strukturāli balstās uz zemas tehnoloģijas un zemas pievienotās vērtības ražošanu . CSP tabula IKS010. ziņo ,ka apstrādes rūpniecības pamatlīdzekļi neto izteiksmē ir tikai 8,09 miljardi eiro , 7% no visiem valsts pamatlīdzekļu neto vērtības . Augkopībā un lopkopībā šis neto ir tikai 3,74 miljardi eiro . Tad kur ir jāinvestē , lai Latvija paātrināti attīstītos ? Ieguldījumi datortehnikā neto ir tikai 548 miljoni eiro kopā valstī , telekomunikāciju iekārtās - 460 miljoni , datorprogrammatūra un datu bāžu neto vērtība kopā ir 935 miljoni eiro .
Artūrs Ozols9. februāris
Smaga ir enerģētikas tēma ,jo Latvijas politiskā vide nav skaidri formulējusi tās vietu tautsaimnieciskajā attīstībā . Kas pie mums ir enerģētika ? Pagaidām tikai nozare ,bet ne attīstības dzinējspēks . Daudz runa par jaudu trūkumu , bet ne reizi ministrs nesaka ,ka Latvija piedzīvo eksporta konkurētspējas grūtības augsto cenu dēļ. Rūpniecība kļūs par reālu attīstības dzinēju ,ja enerģija būs stabila un lēta. Ne" ideoloģiski zaļa", bet ekonomiski funkcionāla . Janvāris un arī februāra sākums mums parāda ,ka Latviju ar elektrību apgādā Teci - 66% , Hesi - 25% , vējš tikai 1,5% , saulainas dienas - 2,5% . Cenas "uzskrūvē" biržas Baltijas tirgus ,jo kaimiņi "nevelk" . Risinājums nav par ministriju pusē ,tas ir politiķu lēmumu lauks.
Artūrs Ozols10. februāris
Raidījuma vadītājam iesaku atvērt Makroekonomika .lv un izlasīt 2 LB ekonomistes Agneses Pūķes rakstus par to kā un kur Latvijā investē ,kādi ir salīdzinājumi ar LT un EE un ES27 . Būtu interesanti un pamācoši dzirdēt bankas ekonomistes padziļinātu izklāstu par tēmu kādā no raidījumiem .
Ceturto vai piekto reizi klausījos ministru sakām vienu un to pašu . Aizbraucām ,runājām ,aizrakstījām vēstules , investori Latvijā parādās . pērn esot piesaistīts miljards eiro . Analīze neseko . Neuzzināju kādās nozarēs ieguldīts ,vai tiks celta šo nozaru produktivitāte , galvenais ,vai ieguldījumi konkrētajā lauzīs stagnācijas pazīmes valsts ekonomikā ,cels produktivitāti un eksporta konkurētspēju . Atveru Eurostat un skaidrojam Latvijas produktivitāti salīdzinājumā ar ES valstīm un vidējo līmeni .2023.g. LV- 72,8% no ES vidējā , LT - 80,9 % , EE - 77,5% . Vidējais Latvijas nodarbinātais rada zemāku pievienoto vērtību nekā vidēji ES valstīs .
Eurostat dati pa nozarēm atklāj visai nelabvēlīgu ainu . Apstrādes rūpniecības produktivitāte ( manufacturing) Latvijā tikai 46% no ES vidējā ! Tas nozīmē ,ka Latvijas Apstrādes rūpniecība ir sīkražošanas līmenis , , strukturāli balstās uz zemas tehnoloģijas un zemas pievienotās vērtības ražošanu . CSP tabula IKS010. ziņo ,ka apstrādes rūpniecības pamatlīdzekļi neto izteiksmē ir tikai 8,09 miljardi eiro , 7% no visiem valsts pamatlīdzekļu neto vērtības . Augkopībā un lopkopībā šis neto ir tikai 3,74 miljardi eiro . Tad kur ir jāinvestē , lai Latvija paātrināti attīstītos ? Ieguldījumi datortehnikā neto ir tikai 548 miljoni eiro kopā valstī , telekomunikāciju iekārtās - 460 miljoni , datorprogrammatūra un datu bāžu neto vērtība kopā ir 935 miljoni eiro .
Smaga ir enerģētikas tēma ,jo Latvijas politiskā vide nav skaidri formulējusi tās vietu tautsaimnieciskajā attīstībā . Kas pie mums ir enerģētika ? Pagaidām tikai nozare ,bet ne attīstības dzinējspēks . Daudz runa par jaudu trūkumu , bet ne reizi ministrs nesaka ,ka Latvija piedzīvo eksporta konkurētspējas grūtības augsto cenu dēļ. Rūpniecība kļūs par reālu attīstības dzinēju ,ja enerģija būs stabila un lēta. Ne" ideoloģiski zaļa", bet ekonomiski funkcionāla . Janvāris un arī februāra sākums mums parāda ,ka Latviju ar elektrību apgādā Teci - 66% , Hesi - 25% , vējš tikai 1,5% , saulainas dienas - 2,5% . Cenas "uzskrūvē" biržas Baltijas tirgus ,jo kaimiņi "nevelk" . Risinājums nav par ministriju pusē ,tas ir politiķu lēmumu lauks.
Raidījuma vadītājam iesaku atvērt Makroekonomika .lv un izlasīt 2 LB ekonomistes Agneses Pūķes rakstus par to kā un kur Latvijā investē ,kādi ir salīdzinājumi ar LT un EE un ES27 . Būtu interesanti un pamācoši dzirdēt bankas ekonomistes padziļinātu izklāstu par tēmu kādā no raidījumiem .