Cienījamu cilvēku skaiti formulēti runu teikumi . Atstāstīt ko viņi pateica un ko vadītājs jautāja, diemžēl ,nevaru . Nauda ,investīcijas ,parādi utt. , protams politiskas partijas un to - izrādās , nozīmīga ietekme uz ministriju darbu . Tādas norādes noklusējuma nozīmē ,ka tas traucē Latvijas attīstībai un izaugsmei . Ne tikai šajā raidījumā ,bet vienmēr ,kad runa par ekonomiku tiek teikts ,ka nepietiek investīciju ,ka uz Latviju nenāk investori . Dīvaini ,bet netiek skaidrots vai vietējiem uzņēmējiem vispār ir vajadzīgas šīs ārzemju investīcijas un kur ,ja tās atnāk , tās tiek novirzītas ! Uzņēmējdarbības kreditēšana nav investīcijas . Kreditēšana ir saimnieciskas darbības būtiska elements un investīcijas ir pilnīgi kaut kas cits.

Saimnieciska darbība un ražošana tās nodrošinājumam laikā , prasa apgrozāmo līdzekļu kredītu bankās . Tās nav investīcijas . Investīcijas, tas ir kapitāls nozīmīgai ražošanas paplašināšanai vai jaunā uzsākšanai . Atveru stat tabulu UFI010. ,bruto kapitālieguldījumi pa darbības veidiem , pa gadiem . Pēdējais ieraksts . Vai kāds zina ,ka vislielākie kapitālieguldījumi Latvijā gadā - 1,074 miljardi eiro ir veikti transporta un glabāšanas nozarē .Rūpniecībā tikai 932 miljoni , visā enerģētikā - 466 miljoni eiro , pārtikas pārstrādē - 226 miljoni un visās koksnes pārstrādes apakšnozarēs kopā - 348 miljoni . Zemkopībā 241 miljons ,būvniecībā - 227 miljoni . Vairumtirdzniecībā - 254 miljoni ,mazumtirdzniecībā 268 miljoni . informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 275 miljoni eiro .

Izlasot šo konkrēto kapitālieguldījumu gadā skaitļu rindas ,rodas naivs jautājums . Kur valdība likusi aizņemto 19 miljardu eiro ,tagad parāda summu ? Vai tiešām tā sociāli izpatiekam vēlētājam ?Jo nav jau tikai parāds ,kā tāds ,ir ES fondu finanšu resursi ,ir konkrētas ārzemju investoru investīcijas . Piemēram , Akropole ēkas Rīgā ,kas Lietuvā atrodas vienā koncernā ar Maxima mazumtirdzniecību un pērn apgrozījuši , katrs nosauktais pa miljardam ,bet koncerns kopā 6 miljardus eiro ! Redzot kas notiek apkārt ,rodas iespaids ,ka Latviju ķērusi nenovīdības ,aizdomīguma un biznesa politiskās vadības neprasmes pamatīga liga.

Minot gada kapitālieguldījuma skaitļus ,domāju ,ka atsevišķi ekonomikas parametri jāatklāj paplašināti . Piemēram. ieguldot augkopībā 241 miljonus eiro gadā ,gada neto apgrozījums ir bijis 1,5 miljardi eiro ,bet peļņa pēc nodokļu nomaksa 0,56% ! Tomēr izaicinoši savdabīgi ir tas ,ka no šiem 1,5 miljardiem - 1,14 miljardus ir apgrozījušas 2300 saimniecības ,proti ,3,7% no Latvijā uzskaitītajām z/s ! Tās rada 71% produkcijas no visa izaudzētā valstī. Arī 2 citi skaitļi izsauc jautājumus, tiek teikts ,ka darbojas 58 tūkstoši saimniecību ,bet tabula UZS020. apgalvo ,ka ekonomiski aktīvas esot 23418 saimniecības , vel aktīvākas nosauktās 2300 saimniecības ,jo 2/3 produkcijas tirgum piegādā tās ! Ir par ko padomāt !

Kas valstī un par ko tērē vislielāko maksājumu summas ? Visi kapitālieguldījumi rūpniecībā gada sasniedz 932 miljonus eiro ! Uz šī fona ieraksts tabula IKP170 - alkoholiskie dzērieni ,tabakas izstrādājumi un narkotikas (medicīniskās) , - veido 1,610 miljardu eiro mājsaimniecību izdevumus , tikai pārtika visvairāk - 4,129 miljardus eiro, kas ir 18,5% no visiem izdevumiem . Mājoklis ,ūdens ,elektroenerģija ,gāze , siltums paņem 3,476 miljardus ,15,26 % visu mājsaimniecību izdevumus , seko transporta iegāde un ekspluatācija 1,7 miljardi eiro ! Ja mājsaimniecības gadā operē ar izlietotajiem 22,771 miljardiem eiro ,tad ekonomikā kapitālieguldījumos gadā izlieto 7,411 miljardus eiro ! Kopējais gada izlaides skaitlis valstī ir 70 miljardi eiro ,bet IKP 40 miljardi !