Vjačeslavs Kaščejevs skalo zinātniskās domāšanas pamatus (11.35–13.07 min.). Viņš saka: reliģija ir vajadzīga, jo uz lielāko daļu cilvēkam visbūtiskāko jautājumu zinātne atbildēt nevar. Un, lūk, reliģija „atbild” praktiski uz visiem jautājumiem. Ar vienu mājienu viņš visu iepriekš teikto noskalo klozetpodā. Taču viņš aizmirst piebilst, ka, piemēram, kristiešu reliģijas sniegtās „atbildes” ir personību, sabiedrību un zinātni degradējošas. Viena no centrālajām „atbildēm”, par ko it kā jūsmo Kaščejevs, – tev nebūs zināt. Tādi „zinātnieki” ir bīstamāki par ūdens „strukturētājiem”. No viņa teiktā izriet, ka izglītības sistēma gatavo dzīves analfabētus. Ņemot vērā Kaščejeva iespējamo ietekmi uz izglītības saturu, tas ir bīstami.

Zinātne, kas balstīta uz pierādījumiem, pēc definīcijas nevar pierādīt Visu, jo vairāk tad, ja pierādījumi jāmeklē visplašākajās kategorijās, kā bezgalība, ilgstamība (sk. arī "mūžība" iracionālajā diskursā), pasaules "sākums" un 'beigas" u.c. Tādi pierādījumi vienkārši nav iespējami, jo nevar saturēt eksperimentu, ko jebkurš varētu atkārtot, vai loģiku, kas balstās uz konkrētām referencēm. Tāpēc zinātne allaž būs ierobežota savās "jau zināmā" robežās.

Viss, kas ir ārpus šīm robežām ir relatīvs. Tā es saprotu Vj.Kaščejeva teikto. Tomēr konkrētam cilvēkam ar viņa psihes īpašībām un evolucijas gaitā daudz ātrāk pirms prāta, kā simbolizētu sakārtu veidošanas un pielietojuma, jau pastāv dažādas DNS gēnu programas, kas balsta būtnes izdzīvošanu vispār. Viena no tādām programām ir nosacīti dēvējama par "ticības programu", bez tās mēs neko nespētu pieņem paši nepārbaudījuši, savukārt, pašiem pārbaudot visu nepietiktu nez cik mūža garumu. Lūk, kāpēc no psihes veselības viedokļa ir ticēt nepārbaudāmajam - vai tas būtu Dievs, dievi, vai Materiālistiskais pasaules uzskats, kas galu galā arī nav pierādāms un ir ticības formējums.