Visu cieņu Daukštei ,bet kāpēc nezinu kuro reizi , ir jāklausās deputātu ,bijušo ministru spriedelējumi jautājumos kuri nevar tiem būt balta lapa. Cenu regulēšana pārtikai ! Nezinu ko varētu likt pa vidu ,jo uzskatu ,ka ir vai nu kapitālisms vai sociālisms. Ir tirgus kura valda pārdevēja un pircēja vienošanās. Ja pircējs nav apmierināts ar konkrētas preces cenu pie viena tirgotāja ,jāiet pie cita . Savukārt pārdevējs ,ja nespēs pārdot sagādāto preci ,viņš nepazeminot cenu bankrotēs. Likums ir vienkāršs - cena slīd gar pieprasījuma robežu !
Artūrs Ozols27. marts
Ja Latvijas lielveikalu ķēžu veikali ir "piebāzti" ar pircējiem , cilvēki ir apmierināti ar tur izliktajam precēm un arī cenu . Stat. tabula UFR020. uzrāda ,ka tikai 35 lielveikali gadā pārdod preces par 6,575 miljardiem eiro , dienas apgrozījums tur ir bijis 516110 eiro vidēji katrā . Atzīmēsim ,ka neviens no šiem "lielajiem" nepieder latviešiem . Savukārt 10513 veikali ,tā teikt uz vietām , gadā pārdod preces par 1,054 miljardiem eiro , dienā vidēji apgrozot 284 eiro katrā !!! Pusmiljons eiro un kādi 3 simti dienā par kaut ko liecina un neko neskaidro par " taisnīgām" cenām .
Artūrs Ozols27. marts
tv24 varētu izdarīt aptauju 100 deputātu vidū un noskaidrot ,vai kaut viens vispār zina par uzrādīto skaitļu disproporciju , pusmiljons pret 284 eiro apgrozījumu veikalā dienā ,datus kurus publicē Latvijas CSP. Runājot par pārtiku ir arī cita disproporcija , proti , kas ražo un kādu pārtiku kādās proporcijās pārdod Latvijas mazumtirdzniecība. No tabulas IKP kļūst zināms ,ka 1 iedzīvotājs dienā valstī vidēji pērk pārtiku par 6,15 eiro. Pārtikas rūpniecība savukārt veikusi eksportu vietējam tirgum piegādā pārtiku ,bez dzērieniem , tikai par 1,71 eiro dienā . 4,4 eiro ,ko tēŗē 1 cilvēks ikdienā , ir importa pārtika. Runā par visu ko ,tikai ne to ,ka te nav vietējo pārtiku . To ir 1/3 daļa no pārdotā .
Artūrs Ozols27. marts
Tabula IRD070. rāda kā pa gadiem no Latvijas laukiem izzūd cilvēki . 2024.g. pret 2014.g. mīnus 78640 cilvēki un kopā visa valstī laukos vairs dzīvo tikai 565 tūkstoši cilvēku . Mazāk cilvēku , mazāki ražošanas apjomi . Tabula LAL010. atklāj gaļas ražošanas apjomu sarukumu salīdzinot 1938.g. ,1990.g. un 2024.g. 1938.g.Latvija saražoja - 158,3 tūkstošus tonnu gaļas , 1990.g. 308,5 tūkstošus tonnu , 2024.gadā - 90,6 tūkstošus tonnu . 3,4 reizes mazāk 35 gados ! Liellopu gaļas ieguve ir samazinājusies katastrofālas 7,4 REIZES !!! Tabula ATD020. ziņo ,ka 2024.gadā Latvija ir eksportējusi pārtikā lietojamo gaļu 36269 tonnas , importējusi 75667 tonnas gaļas . Eksporta gaļa ir bijusi par nepilnu eiro par kg dārgāka nekā importētā gaļa.
XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Visu cieņu Daukštei ,bet kāpēc nezinu kuro reizi , ir jāklausās deputātu ,bijušo ministru spriedelējumi jautājumos kuri nevar tiem būt balta lapa. Cenu regulēšana pārtikai ! Nezinu ko varētu likt pa vidu ,jo uzskatu ,ka ir vai nu kapitālisms vai sociālisms. Ir tirgus kura valda pārdevēja un pircēja vienošanās. Ja pircējs nav apmierināts ar konkrētas preces cenu pie viena tirgotāja ,jāiet pie cita . Savukārt pārdevējs ,ja nespēs pārdot sagādāto preci ,viņš nepazeminot cenu bankrotēs. Likums ir vienkāršs - cena slīd gar pieprasījuma robežu !
Ja Latvijas lielveikalu ķēžu veikali ir "piebāzti" ar pircējiem , cilvēki ir apmierināti ar tur izliktajam precēm un arī cenu . Stat. tabula UFR020. uzrāda ,ka tikai 35 lielveikali gadā pārdod preces par 6,575 miljardiem eiro , dienas apgrozījums tur ir bijis 516110 eiro vidēji katrā . Atzīmēsim ,ka neviens no šiem "lielajiem" nepieder latviešiem . Savukārt 10513 veikali ,tā teikt uz vietām , gadā pārdod preces par 1,054 miljardiem eiro , dienā vidēji apgrozot 284 eiro katrā !!! Pusmiljons eiro un kādi 3 simti dienā par kaut ko liecina un neko neskaidro par " taisnīgām" cenām .
tv24 varētu izdarīt aptauju 100 deputātu vidū un noskaidrot ,vai kaut viens vispār zina par uzrādīto skaitļu disproporciju , pusmiljons pret 284 eiro apgrozījumu veikalā dienā ,datus kurus publicē Latvijas CSP. Runājot par pārtiku ir arī cita disproporcija , proti , kas ražo un kādu pārtiku kādās proporcijās pārdod Latvijas mazumtirdzniecība. No tabulas IKP kļūst zināms ,ka 1 iedzīvotājs dienā valstī vidēji pērk pārtiku par 6,15 eiro. Pārtikas rūpniecība savukārt veikusi eksportu vietējam tirgum piegādā pārtiku ,bez dzērieniem , tikai par 1,71 eiro dienā . 4,4 eiro ,ko tēŗē 1 cilvēks ikdienā , ir importa pārtika. Runā par visu ko ,tikai ne to ,ka te nav vietējo pārtiku . To ir 1/3 daļa no pārdotā .
Tabula IRD070. rāda kā pa gadiem no Latvijas laukiem izzūd cilvēki . 2024.g. pret 2014.g. mīnus 78640 cilvēki un kopā visa valstī laukos vairs dzīvo tikai 565 tūkstoši cilvēku . Mazāk cilvēku , mazāki ražošanas apjomi . Tabula LAL010. atklāj gaļas ražošanas apjomu sarukumu salīdzinot 1938.g. ,1990.g. un 2024.g. 1938.g.Latvija saražoja - 158,3 tūkstošus tonnu gaļas , 1990.g. 308,5 tūkstošus tonnu , 2024.gadā - 90,6 tūkstošus tonnu . 3,4 reizes mazāk 35 gados ! Liellopu gaļas ieguve ir samazinājusies katastrofālas 7,4 REIZES !!! Tabula ATD020. ziņo ,ka 2024.gadā Latvija ir eksportējusi pārtikā lietojamo gaļu 36269 tonnas , importējusi 75667 tonnas gaļas . Eksporta gaļa ir bijusi par nepilnu eiro par kg dārgāka nekā importētā gaļa.