Copy Paste Dažas dienas atpakaļ, pie Māras dīķa, Cieceres ielas galā (atrados tur darba lietās) redzēju ejam labu bariņu jauniešu. Kādi 20 - 30 barā. Vecums ap 18 līdz 30. Koka mājā tika dots gaismas signāls un viņi visi tur sagāja iekšā. visu nakti nekādu trokšņu, ne mūzikas. Ap 5 no rīta, ejot gar Māras dīķa šo malu, zālē redzēju guļam, daudzus jauniešus. Prasīju vientuļajam makšķerniekam ar kaķi, kas tie tādi. viņš atbildēja, A tie tur tai mājā dabū narkotikas un tad viņi te guļ. Ir mierīgi un nevienu neaiztiek. Tad arī sāku domāt. Šie jaunieši nekad dzīvē nav strādājuši un izskatās, ka nekad arī nestrādās.

Latvijas Valstij pašai nav nekādu mērķu. Nekādu uzstādījumu. Nav nekādas virzības. Varbūt vienīgi militarizēt valsti. Propagandēt karu ar Krieviju kā vienīgo iespēju atbrīvoties no esošajām nelaimēm. Krievi nāk. Lai iznīcinātu nacionālu valsti, tiek satriektas ģimenes, bērniem nav kur dzimt. Talkā ņem federastiju, bezidejisko liberālismu un tautu sajaukšanās Globālismu.

Jaunieši instinktīvi jūt šīs ideoloģijas trulumu. Jaunatnei mērķu nav. Nav jēgas arī dzīvei. Līdz ar to, var notriekt to kā vien var. Valstī valda naudas kults. Un Latviešu Prātnieki kā rungaiņi, strautiņi, štokenbergi, šķēles, šleseri redz, ka drīz te nebūs no kā kāst naudu un skaļi pieprasa ievest migrantu darbaspēku. Izmanto primitīvāko, vienkāršāko no vienkāršākajām metodēm, kā atrisināt savu problēmu, kāst naudu.