Pēteris Strautiņš par valdības ietekmi uz ekonomikas attīstību Komentāri (1-3)
Avatar
Artūrs Ozols 10. janvāris

Laba saruna. Valdības ietekme uz ekonomiku minimāla , jo nodokļu sistēma un VID darbs jau noregulēts visai sen . Izmaiņas nelielas. Protams , valsts pašvaldību pasūtījumi spēlē lielu lomu , bet preču un pakalpojumu eksportā valdībai tieši ir niecīga loma ,ja nu atsevišķos garantiju un subsīdiju gadījumos . Uzņēmēji dzīvo savu atsevišķas atbildības par rezultātu dzīvi .Valdības iejaukšanās ,bet ne ar 24.g. lēmumiem , sākas tad ,kad apkārt liek izgāzti populistiski nostāsti par neregulētu "brīvu tirgu" ! Un tieši šis lielais tirgus ir visvairāk regulēts ,nu kaut vai tarifu sāga, zāļu cenas ,pārvadājumu subsīdijas un tamlīdzīgi . Enerģijas tirgus kaitina visvairāk ,jo tur politiķi un valdība gluži vai katrā solī darbojas pretēji uzņēmēju interesēm ,patērētāju interesēm kopumā .

Avatar
Artūrs Ozols 10. janvāris

Sākot ar nu jau turpat simts gadu seno prezidenta F.Ruzvelta ASV un turienes izmaiņu rezultātā ,visas pasaules ekonomiskas krīzes pārvarēšanas plānu , kapitālistiskā ekonomika ir kļuvusi dažādi regulējama. Visai būtiski un stingri tiek regulēta visa finanšu sistēma ,kas ir ekonomikas mugurkauls . Secīgi dažādās valstīs dažādi , bet tomēr visaptveroši tiek regulēta sociāla dzīve un to nodrošinošās visas nozares. Praktiski it visur ir attīstījusies ekonomikas valsts daļa ,kas ir tiešs regulācijas piemērs. Valsts daļa ekonomikā ASV tuvojas un dažviet pat pārsniedz 40% , Tas vērojams arī visās ES valstīs un lai arī Latvijā to ar vārdu spēlēm maskē ,šī daļa ir iespaidīga , nu kaut vai Latvenergo , Sadales "A" u "S" tīkli , Latvijas dzelzceļš ,Latvijas Valsts meži utt.

Avatar
Artūrs Ozols 10. janvāris

Cilvēki neapmierināti ,kaut gan paēduši ! Vismaz 25 gadus pēc 2 PK .līdz 70-tajiem gadiem ,cilvēki Rietumos un daļēji arī pie mums , bija apmierināti vispirms ar dienišķo maizi ,tad nāca dzīvokļi ,mēbeles ,auto ,radio ,televizors ,tūrisms ,reaktīvā gaisa satiksme , kultūras pasākumu masveidība . Šodien cilvēki nepārredz savas darbības nākotnes materiālos mērķus . Runa ,tātad ,ir par patērētāju sabiedrības mērķu krīzi , jo klāt nākušais dators un mobilais telefons neatklāj jaunus apvārkšņus . Janās paaudzes ienāk dzīvē ar "piebāztu istabu" un telefonā iebāztu skatienu . Un te nu runa par patērētāju sabiedrības robežām ,laiku un kontinentālo secību kādā mainīsies šī paradigma . Kā 18. -19.gs cilvēks nezināja kāda būs 21.gs. pasaule , mēs nezinām kāda būs 22.un sekojošo gadsimtu pasaule .