Tautsaimniecība un Latvijas tēls ! Interesanti formulēta tēma , kas sarunas gaitā netika ne precīzi formulēta ,ne izdarīti secinājumi ko darīt un kā sasniegt kādus mērķus ,jo tie arī netika konkretizēti , bet paši par sevi mērķi neatklājas ,ja sakām ,ka gribam labklājību ! Tika paustas visdažādākās idejas un pārdomas ,bet tās vismaz man , neatklāja tēmu . Un kā uztver sentences ,ka naudas ir daudz ,nezinām kur likt , vai ideja ,ka "laimes lācis" būs ārzemju investors kas atnesis kapitālu !!! Bet raidījumā piedalījās cilvēks kuram ir atņemta pašu bankas finansējuma iespējas ,bet svešiniekam būtu jānāk ?
Artūrs Ozols2020. gada 19. maijs
Tēma neatklājās ,manuprāt, tā iemesla dēļ ,ka tautsaimniecība ir ekonomikas ,bet ne politiskās pārvaldības centrālais jautājums. Tieši politiskie institūti ir tie kas vai nu nostāda valsti uz attīstības ceļa vai liek tai nīkuļot dažādu grupiņu savstarpējo politisko kašķu tīklos. Visa attīstības vēsture ir pilna ar šādiem piemēriem. Tā ir ar Anglijas uzplaukumu pēc 1688.gada un tā ir ar nīkuļojošo valstu piemēriem Āfrikā un Āzijā pēc II Pasaules kara. Institucionāla pārvaldība ,tās modelis , nosaka to kā attīstīsies valsts tautsaimniecība ,vai tai būs izaugsmes potenciāls ,vai arī tā nebūs. Šī brīža institucionālās pārvaldības modelis ir Latvijas izaugsmi bremzējošs faktors.
Artūrs Ozols2020. gada 19. maijs
Saprotu ,ka virkne politiķu izlasot nule teikto ,sašutumā teiks ,bet mēs taču augam . Protams ,bet ir divi lielumi kas liecina ,ka nelielā izaugsme nav iekšējās darbības rezultāts. Pirmkārt ,nu jau 15 gadus Latvija saņem ievērojamus dotāciju piemaksu lielumus no ES ,tā ap miljardu eiro gadā , un ko teikt par 0,5 miljardiem ārzemēs strādājošo pārskaitījumiem mājiniekiem ? Otra puse ir vēl nepatīkamāka. Šeit nemīl precīzi norādīt kādas summas no valsts gadā izved ārzemju investori. Šodien raksta ,ka ,piemēram ,Svedbanka ir izvedusi ap 0,5 miljardiem eiro kopā ,bet tā pa gadiem no 70 -200 miljonus gadā ! Bet viņi nebūt nav vienīgie. Izcilnieki griežas kā vāveres ritenī ,savukārt ,virkne institūciju ,to vien dara kā liek sprunguļus uzplaukuma ritenī.
XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Tautsaimniecība un Latvijas tēls ! Interesanti formulēta tēma , kas sarunas gaitā netika ne precīzi formulēta ,ne izdarīti secinājumi ko darīt un kā sasniegt kādus mērķus ,jo tie arī netika konkretizēti , bet paši par sevi mērķi neatklājas ,ja sakām ,ka gribam labklājību ! Tika paustas visdažādākās idejas un pārdomas ,bet tās vismaz man , neatklāja tēmu . Un kā uztver sentences ,ka naudas ir daudz ,nezinām kur likt , vai ideja ,ka "laimes lācis" būs ārzemju investors kas atnesis kapitālu !!! Bet raidījumā piedalījās cilvēks kuram ir atņemta pašu bankas finansējuma iespējas ,bet svešiniekam būtu jānāk ?
Tēma neatklājās ,manuprāt, tā iemesla dēļ ,ka tautsaimniecība ir ekonomikas ,bet ne politiskās pārvaldības centrālais jautājums. Tieši politiskie institūti ir tie kas vai nu nostāda valsti uz attīstības ceļa vai liek tai nīkuļot dažādu grupiņu savstarpējo politisko kašķu tīklos. Visa attīstības vēsture ir pilna ar šādiem piemēriem. Tā ir ar Anglijas uzplaukumu pēc 1688.gada un tā ir ar nīkuļojošo valstu piemēriem Āfrikā un Āzijā pēc II Pasaules kara. Institucionāla pārvaldība ,tās modelis , nosaka to kā attīstīsies valsts tautsaimniecība ,vai tai būs izaugsmes potenciāls ,vai arī tā nebūs. Šī brīža institucionālās pārvaldības modelis ir Latvijas izaugsmi bremzējošs faktors.
Saprotu ,ka virkne politiķu izlasot nule teikto ,sašutumā teiks ,bet mēs taču augam . Protams ,bet ir divi lielumi kas liecina ,ka nelielā izaugsme nav iekšējās darbības rezultāts. Pirmkārt ,nu jau 15 gadus Latvija saņem ievērojamus dotāciju piemaksu lielumus no ES ,tā ap miljardu eiro gadā , un ko teikt par 0,5 miljardiem ārzemēs strādājošo pārskaitījumiem mājiniekiem ? Otra puse ir vēl nepatīkamāka. Šeit nemīl precīzi norādīt kādas summas no valsts gadā izved ārzemju investori. Šodien raksta ,ka ,piemēram ,Svedbanka ir izvedusi ap 0,5 miljardiem eiro kopā ,bet tā pa gadiem no 70 -200 miljonus gadā ! Bet viņi nebūt nav vienīgie. Izcilnieki griežas kā vāveres ritenī ,savukārt ,virkne institūciju ,to vien dara kā liek sprunguļus uzplaukuma ritenī.