Jānis Reirs,
finanšu ministrs (JV), īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās (2004-2006), finanšu ministrs (2014-2016), labklājības ministrs (2016-2019)
Dana Reizniece-Ozola,
Starptautiskās šaha federācijas rīkotājdirektore un valdes priekšsēdētāja vietniece, ekonomikas ministre (2014-2016), finanšu ministre (2016-2019)
Einars Repše,
ministru prezidents (2002-2004), finanšu ministrs (2009-2010), Latvijas Bankas prezidents (1991-2001)
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Uzvarētāji jau sāk iezīmēties . Eiro zaudē ,dolārs uzvar . Abu valūtu vērtība ir līdzsvarojusies ,kas nozīmē ,ka eiropietis pērkot no amerikāņiem vairs neko neiegūst. Un arī amerikāņu darba tirgus uzrāda sen neredzētu nodarbinātības pieaugumu ,kas nozīmē turienes ekonomikas straujāku izaugsmi .Uzlūkojot notiekošo kā finanšu un ražīgā kapitāla sadales un pārdales konfliktu ,jākonstatē ,ka sinerģiski amerikāņu ražīgais kapitāls sāk uzrādīt jaunas ekonomiskas paradigmas konkrētas iezīmes .Latvijas ekonomikai tas nozīmē ,ka varam ielēkt jaunā vilciena pirmajos vagonos . Kapitāls nekavēsies ,tas nozīmē ,ka pēcvēlēšanu perioda pirmais uzdevums būs institucionālā reforma , jo tikai šī visu bremzējošā dēmona pārmontāža , var ļaut Latvijai atrasties jaunā attīstības vilciena sastāva sākumā .
Uzskatu ,ka situācija ir jāanalizē nevis no inflācijas apkarošanas pozīcijām ,bet gan vispirms ir jānoskaidro , kas notiek kapitāla pasaulē , kādi ir finanšu kapitāla ieguvumi vai zaudējumi , kas uztur visu kopējo finanšu agresijas situāciju , kādas finanšu kapitāla grupas ,beigu beigās, ir ieguvējas šajā krīžu komplekta situācijā ,kādas grupas zaudē ? Vai inflatoriskā bagātības masas pārkārtošanās pasaules apritē nav šī kapitāla atbilde uz pēdējo gadu institucionālās regulēšanas pasākumu komplektu ,kas Latvijā izpaudās kā banku darbības kontrole , naudas atmazgāšanas pārvarēšanas vārdā . Uzliekot inflācijas ķetnu visam , šis kapitāls no jauna visu pārdala pa savam .
Orģināli ! Domāju komentēt ,izliekot savu skatījumu ,bet izrādās , ka neviens no runātajiem ne par ko neatbild ,jo atbild "TV Latvija" ! Tēma tika aplūkota visai pieņemami ,bet ar vienu piebildi . Grūti uztverama 20% inflācija ,kad ,kā teica Repše, nauda zaudē vērtību pat ne piecos ,bet gan 4 gados , elektrības ,gāzes un siltuma cenu fantastisko lielumu skaitļi , tika uzlūkoti un acīmredzot tā tas notiek visā politiskajā un valdošo aprindu vidē , no it kā īslaicīgu neveiksmīgu sakritību un traucējumu pozīcijām . No šīm pozīcijām tad arī tiek piedāvāts pilnveidot zināmās standarta regulēšanas metodes un izteikti intuitīvi piedāvājumi krīžu komplekta pārvarēšanai ! Uzskatu ,ka tieši šāds situācijas novērtējums ir pamatu pamats Latvijas neveiksmēm uz ES un īpaši kaimiņu veiksmju fona .