Laba profesionāļu saruna. Tomēr man ,kā klausītājam , sajūta ,ka grāmata sākta lasīt no vidus. Pirmais ,domāju ,ka 2/3 jautātas uz ielas ,nepateiks ,ka birža ir specializēts biznesa uzņēmums . Bet ,ja uzņēmums ,tad kāds ir šī uzņēmuma darbības mērķis un uzdevums ? Tātad jautājums , ar kādu mērķi ir dibinātas valsts kapitālsabiedrības un kāpēc tieši šobrīd rit diskusija par to ,ka jāmaina to status un jādodas no valsts pie cita uzņēmēja ,lai tas pārņemtu valsts īpašumus un uzsāktu organizatoriski cita tipa uzņēmējdarbību ?
Artūrs OzolsVakardien plkst. 11:24
Jautājums par to , kas ir birža un kā tā darbojas , ir aprakstīts simtos biržu vēstures grāmatu , pat romānos un dažādos citos tekstos . Biržu darbības vēsture ir ap 300 gadu posms līdz apmēram 1995.gadam un mūsdienu elektroniskās tirdzniecības birža kurā no vecās palikušas ir tikai atmiņas . Tomēr kapitāla mobilizācijas un investīciju izvietošanas iespējas ir tikai paplašinājušās līdz ar jaunu ,to skaits mērāms daudzos simtos , jaunu instrumentu ienākšanu tirdzniecības organizācijā . Runātāju tekstos saklausīju tikai vienu norādi ,nepieciešami investori ! Tas nozīmē ,ka valstij nepietiek kapitāla uzņēmējdarbības nodrošināšanai un tā ir gatava pārdot daļu savu īpašumu citiem ,pat ārzemju , īpašniekiem
Artūrs OzolsVakardien plkst. 11:44
Nu ko . Pārdodam īpašumus ,saņemam samaksu par pārdoto un atliek jautājums , kā ir nolemts turpmāk iztērēt saņemtās summas , bet galvenais ,cik ilgam laikam šīs summas pietiks un ko darīsim pēc tam , kad saņemtais šobrīd , būs iztērēts ? Diskutanti prātā to turēja un noslēgumā ,samērā miglaini , izteicās par dažādu variantu fondu izveidi un to darbību biržā . Šādas darbības faktiski nozīmē mūsu valsts ekonomiskas pārvaldes sistēmā izveidot mūsdienīgu finanšu kapitāla darbības un ienākumu gūšanas bloku , darbojoties pasaules finanšu sistēmas ietvara mērogā . Bet vai to saprot politisko lēmumu pieņēmēji ? Latvijas nelaime ir lēmumi savākt finanšu resursus budžeta ieņēmumos un sadalīt apguvei ,vienkāršoti ,tūlītējai apēšanai , politiskās popularitātes nodrošinājumam .
Artūrs OzolsVakardien plkst. 12:02
Ja iesāku ar vārdiem ,ka radās sajūta , ka grāmata tika lasīta no vidus , tad raksturojot mūsu politisko vidi , veidojas priekštats , ka braucot attīstības autobusā , politiķi sēž ar mugurām pret braukšanas virzienu un nepārtraukti skatās nevis attīstības virzienā , bet gan skatā , kas jau aiz muguras ! Valsts kapitālsabiedrību ieiešana biržā bija jāorganizē vismaz 2000-šo gadu sākumā , pirms 25 - 20 gadiem . Šodien ,kad pat Lietuva mums priekšā tā , ka viena SVF tabula to demonstrē ar skaitļiem 154 pret 81 , pasaulei mēs tiekam rādīti visai nepievilcīgā skatā .lai arī paši te mēģinām izlikties ,ka viss ir kārtībā .
XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Laba profesionāļu saruna. Tomēr man ,kā klausītājam , sajūta ,ka grāmata sākta lasīt no vidus. Pirmais ,domāju ,ka 2/3 jautātas uz ielas ,nepateiks ,ka birža ir specializēts biznesa uzņēmums . Bet ,ja uzņēmums ,tad kāds ir šī uzņēmuma darbības mērķis un uzdevums ? Tātad jautājums , ar kādu mērķi ir dibinātas valsts kapitālsabiedrības un kāpēc tieši šobrīd rit diskusija par to ,ka jāmaina to status un jādodas no valsts pie cita uzņēmēja ,lai tas pārņemtu valsts īpašumus un uzsāktu organizatoriski cita tipa uzņēmējdarbību ?
Jautājums par to , kas ir birža un kā tā darbojas , ir aprakstīts simtos biržu vēstures grāmatu , pat romānos un dažādos citos tekstos . Biržu darbības vēsture ir ap 300 gadu posms līdz apmēram 1995.gadam un mūsdienu elektroniskās tirdzniecības birža kurā no vecās palikušas ir tikai atmiņas . Tomēr kapitāla mobilizācijas un investīciju izvietošanas iespējas ir tikai paplašinājušās līdz ar jaunu ,to skaits mērāms daudzos simtos , jaunu instrumentu ienākšanu tirdzniecības organizācijā . Runātāju tekstos saklausīju tikai vienu norādi ,nepieciešami investori ! Tas nozīmē ,ka valstij nepietiek kapitāla uzņēmējdarbības nodrošināšanai un tā ir gatava pārdot daļu savu īpašumu citiem ,pat ārzemju , īpašniekiem
Nu ko . Pārdodam īpašumus ,saņemam samaksu par pārdoto un atliek jautājums , kā ir nolemts turpmāk iztērēt saņemtās summas , bet galvenais ,cik ilgam laikam šīs summas pietiks un ko darīsim pēc tam , kad saņemtais šobrīd , būs iztērēts ? Diskutanti prātā to turēja un noslēgumā ,samērā miglaini , izteicās par dažādu variantu fondu izveidi un to darbību biržā . Šādas darbības faktiski nozīmē mūsu valsts ekonomiskas pārvaldes sistēmā izveidot mūsdienīgu finanšu kapitāla darbības un ienākumu gūšanas bloku , darbojoties pasaules finanšu sistēmas ietvara mērogā . Bet vai to saprot politisko lēmumu pieņēmēji ? Latvijas nelaime ir lēmumi savākt finanšu resursus budžeta ieņēmumos un sadalīt apguvei ,vienkāršoti ,tūlītējai apēšanai , politiskās popularitātes nodrošinājumam .
Ja iesāku ar vārdiem ,ka radās sajūta , ka grāmata tika lasīta no vidus , tad raksturojot mūsu politisko vidi , veidojas priekštats , ka braucot attīstības autobusā , politiķi sēž ar mugurām pret braukšanas virzienu un nepārtraukti skatās nevis attīstības virzienā , bet gan skatā , kas jau aiz muguras ! Valsts kapitālsabiedrību ieiešana biržā bija jāorganizē vismaz 2000-šo gadu sākumā , pirms 25 - 20 gadiem . Šodien ,kad pat Lietuva mums priekšā tā , ka viena SVF tabula to demonstrē ar skaitļiem 154 pret 81 , pasaulei mēs tiekam rādīti visai nepievilcīgā skatā .lai arī paši te mēģinām izlikties ,ka viss ir kārtībā .