Saruna bija pietiekoši dinamiska ,tomēr kopumā dažādus pamatcēloņus apejoša . Kam bankām izsniegt kredītus ,ja stat .tabula MIS020.par 2022.g. ziņo ,ka Latvijas pilsētās ienākumi mēnesī no algota darba ir bijuši uz 1 mājsaimniecības locekli - 541,54 eiro ,bet laukos - 436,47 eiro !!! Nodarbinātie ir sadalīti darba ņēmējos , kuru bijis - 771699 un pašnodarbinātās personās , kuru- 119492 cilvēki . (IKP110) Un šo pašnodarbināto personu ienākumi pilsētās ir bijuši 22,60 eiro mēnesī ,bet laukos- 28,66 eiro !!! un vēlreiz !!! Kā viņi izdzīvo ? Un kam dot kredītu ? Tomēr bankas kredītus neliedz pat 600 eiro mēnesī pensionāram ,kā man . Man ir kredītkarte un noteikts gada kredīta limits , kuru laiku pa laikam gan tv aparāta ,gan datora iegādei esmu izlietojis .
Artūrs Ozols1. februāris
Ievērību izraisoši ir tabulas IKP030. dati , Valsts iekšzemes kopprodukts 2022.g. bija 38,87 miljardi eiro , mājsaimniecību gala patēriņš - 23,19 miljardi ,bet faktiskais individuālais patēriņš - 26,98 miljardi eiro . Mājokļu iegādei ir izlietoti ,var teikt tikai - 929,5 miljoni eiro , tikai 3,44% no individuāla patēriņa . Arī vērtslietām Latvijā iztērēti nieka 5,57 miljoni eiro ,turklāt nezinām cik no tām pirkusi ārzemnieki . Vispārējie valdības gala patēriņa izdevumi ir bijuši - 7,395 miljardi eiro . Uzlūkojot šos skaitļus redzam , cik disproporcionāli diskutējam par tēriņiem Latvijā. Mokāmies ap skolu un veselības izdevumu skaitļiem ,bet neskaidrojam kā veidojas individuālā labklājība .
XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Saruna bija pietiekoši dinamiska ,tomēr kopumā dažādus pamatcēloņus apejoša . Kam bankām izsniegt kredītus ,ja stat .tabula MIS020.par 2022.g. ziņo ,ka Latvijas pilsētās ienākumi mēnesī no algota darba ir bijuši uz 1 mājsaimniecības locekli - 541,54 eiro ,bet laukos - 436,47 eiro !!! Nodarbinātie ir sadalīti darba ņēmējos , kuru bijis - 771699 un pašnodarbinātās personās , kuru- 119492 cilvēki . (IKP110) Un šo pašnodarbināto personu ienākumi pilsētās ir bijuši 22,60 eiro mēnesī ,bet laukos- 28,66 eiro !!! un vēlreiz !!! Kā viņi izdzīvo ? Un kam dot kredītu ? Tomēr bankas kredītus neliedz pat 600 eiro mēnesī pensionāram ,kā man . Man ir kredītkarte un noteikts gada kredīta limits , kuru laiku pa laikam gan tv aparāta ,gan datora iegādei esmu izlietojis .
Ievērību izraisoši ir tabulas IKP030. dati , Valsts iekšzemes kopprodukts 2022.g. bija 38,87 miljardi eiro , mājsaimniecību gala patēriņš - 23,19 miljardi ,bet faktiskais individuālais patēriņš - 26,98 miljardi eiro . Mājokļu iegādei ir izlietoti ,var teikt tikai - 929,5 miljoni eiro , tikai 3,44% no individuāla patēriņa . Arī vērtslietām Latvijā iztērēti nieka 5,57 miljoni eiro ,turklāt nezinām cik no tām pirkusi ārzemnieki . Vispārējie valdības gala patēriņa izdevumi ir bijuši - 7,395 miljardi eiro . Uzlūkojot šos skaitļus redzam , cik disproporcionāli diskutējam par tēriņiem Latvijā. Mokāmies ap skolu un veselības izdevumu skaitļiem ,bet neskaidrojam kā veidojas individuālā labklājība .