Tāda sajūta ,ka moderators ne to jautāja . Speciālistei , manuprāt , bija jāskaidro kā Mi patiesībā darbojas , sākot ar MI definīciju . Publiskajā telpā tieši šie jautājumi tiem apvīti ar mītiem . Jāsaprot ,ka MI nav " viens objekts" ,tas ir tehnoloģiju kopums. Vispirms - metode - algoritmi kas mācās no datiem !!! Tad MI kā sistēma tā ir programmatūra , kas veic noteiktu uzdevumu . Visbeidzot MI kā produkts - tie ir konkrēti rīki , kā tērzētava , attēlu ģeneratori un citi . Seko arhitektūras līmenis , saruna par to atklāj kā MI patiesībā darbojas. Ja būtu jautāts , specialiste to secīgi izskaidrotu .
Artūrs Ozols19. februāris
ko noskaidrojam , proti ,apstiprinājās ,ka publiski tērzētava ( viens rīks) tiek jaukts ar MI kopumā . Par infrastruktūru to ignorējot vispār nerunā , vai izsaka mājienus . tv sarunas par MI tiek ievirzītas humanitārā skatījumā , apejot tehnoloģisko skatījumu . Tērzētavā iegūtās atbildes neatklāj ,ka tērzētava ir lietotāja interfeiss ,tā nav MI būtība. Ja runājam par MI veidiem ,tad jāizšķir valodas modelis kas lietotajam sniedz tekstu un veic analīzi , attēlu modelis .tas ģenerē attēlus ,prognozēšanas modelis ,veic arī riska analīzi .
Artūrs Ozols19. februāris
Tika nolasīts citāts ,un pēc būtības izteikts satraukums ,ka skolnieki krāpjas . Pēc būtības tā ir saruna par MI ietekmes līmeņiem . Ikviens cilvēks , ne tikai skolnieks - students nonāk informācijas filtrēšanas pasaulē ,produktivitātes ieguvumos , mēs atrodamies situācijā kad jāmaina domāšanas ieradumi . Skolai ir jāpāriet no faktu reproducēšanas (!) uz analīzi , jāveic eksāmenu sistēmas transformācija ! Un ministrijas ,vispār sistēmas cilvēki , saķer galvu ,jo šie jaunumi neatbilst vecai juridiskās kārtības prasībām .
Artūrs Ozols19. februāris
Par firmām un valsti . Te infrastruktūras pamatjautājums , jo jālemj kad uzdevumus veikt "mākonī" ,kas ir būtiski lētāk , kad drošības vārdā ,lai dati neizietu no "pielaižu "loka , jābūvē dārgs 10-tiem miljonu vērts daru centrs ,turklāt ar autonomu enerģijas nodrošinājuma sistēmu . ASV viens MI platformas uzturētājs ceļ savu autonomu atomelektrostaciju !!! Latvijas datu suverēnais modelis darbosies ,ja zināsim kur dati glabājas , kur tiek apstrādāti , kādā jurisdikcijā tie atrodas . Ir ASV jurisdikcija , ES jurisdikcija ,Latvijas jurisdikcija . Neaizmirsīsim par Ķīnas un citam jurisdikcijām kurās mūsu dati nedrīkst nonākt .
Artūrs Ozols19. februāris
Latvija Mi kopējais izpratnes un zināšanu par MI līmenis ir niecīgs . OpenAI platformu šobrīd dienā izmanto 1 miljards cilvēku visā pasaulē . "Mākonis" ir koncentrēts ASV - ap 80% jaudu ir tur . Rietumeiropā 5-6% !!! Seko Ķīna . Dažādu uzdevumu platformu veidotāji ir visā pasaulē , tie izmanto "lielo spēlētāju " skaitļošanas jaudas un datu centrus. Arī Latvijā ir entuziasti . AJELIX AI man burtiski 10 minūtēs izskaitļoja visai sarežģītas datu tabulas kas atsevišķi CSP nav iegūstamas . Interesanti ka firma nav reģistrēta Rīgā , bet novadā jau patālu no Rīgas. Firma apkalpo interesentus , pārsvarā uzņēmējus un to esot 3 simti tūkstoši .
Tāda sajūta ,ka moderators ne to jautāja . Speciālistei , manuprāt , bija jāskaidro kā Mi patiesībā darbojas , sākot ar MI definīciju . Publiskajā telpā tieši šie jautājumi tiem apvīti ar mītiem . Jāsaprot ,ka MI nav " viens objekts" ,tas ir tehnoloģiju kopums. Vispirms - metode - algoritmi kas mācās no datiem !!! Tad MI kā sistēma tā ir programmatūra , kas veic noteiktu uzdevumu . Visbeidzot MI kā produkts - tie ir konkrēti rīki , kā tērzētava , attēlu ģeneratori un citi . Seko arhitektūras līmenis , saruna par to atklāj kā MI patiesībā darbojas. Ja būtu jautāts , specialiste to secīgi izskaidrotu .
ko noskaidrojam , proti ,apstiprinājās ,ka publiski tērzētava ( viens rīks) tiek jaukts ar MI kopumā . Par infrastruktūru to ignorējot vispār nerunā , vai izsaka mājienus . tv sarunas par MI tiek ievirzītas humanitārā skatījumā , apejot tehnoloģisko skatījumu . Tērzētavā iegūtās atbildes neatklāj ,ka tērzētava ir lietotāja interfeiss ,tā nav MI būtība. Ja runājam par MI veidiem ,tad jāizšķir valodas modelis kas lietotajam sniedz tekstu un veic analīzi , attēlu modelis .tas ģenerē attēlus ,prognozēšanas modelis ,veic arī riska analīzi .
Tika nolasīts citāts ,un pēc būtības izteikts satraukums ,ka skolnieki krāpjas . Pēc būtības tā ir saruna par MI ietekmes līmeņiem . Ikviens cilvēks , ne tikai skolnieks - students nonāk informācijas filtrēšanas pasaulē ,produktivitātes ieguvumos , mēs atrodamies situācijā kad jāmaina domāšanas ieradumi . Skolai ir jāpāriet no faktu reproducēšanas (!) uz analīzi , jāveic eksāmenu sistēmas transformācija ! Un ministrijas ,vispār sistēmas cilvēki , saķer galvu ,jo šie jaunumi neatbilst vecai juridiskās kārtības prasībām .
Par firmām un valsti . Te infrastruktūras pamatjautājums , jo jālemj kad uzdevumus veikt "mākonī" ,kas ir būtiski lētāk , kad drošības vārdā ,lai dati neizietu no "pielaižu "loka , jābūvē dārgs 10-tiem miljonu vērts daru centrs ,turklāt ar autonomu enerģijas nodrošinājuma sistēmu . ASV viens MI platformas uzturētājs ceļ savu autonomu atomelektrostaciju !!! Latvijas datu suverēnais modelis darbosies ,ja zināsim kur dati glabājas , kur tiek apstrādāti , kādā jurisdikcijā tie atrodas . Ir ASV jurisdikcija , ES jurisdikcija ,Latvijas jurisdikcija . Neaizmirsīsim par Ķīnas un citam jurisdikcijām kurās mūsu dati nedrīkst nonākt .
Latvija Mi kopējais izpratnes un zināšanu par MI līmenis ir niecīgs . OpenAI platformu šobrīd dienā izmanto 1 miljards cilvēku visā pasaulē . "Mākonis" ir koncentrēts ASV - ap 80% jaudu ir tur . Rietumeiropā 5-6% !!! Seko Ķīna . Dažādu uzdevumu platformu veidotāji ir visā pasaulē , tie izmanto "lielo spēlētāju " skaitļošanas jaudas un datu centrus. Arī Latvijā ir entuziasti . AJELIX AI man burtiski 10 minūtēs izskaitļoja visai sarežģītas datu tabulas kas atsevišķi CSP nav iegūstamas . Interesanti ka firma nav reģistrēta Rīgā , bet novadā jau patālu no Rīgas. Firma apkalpo interesentus , pārsvarā uzņēmējus un to esot 3 simti tūkstoši .