Laba saruna īpaši tiem kuri orientējas un seko līdzi 21.gs ekonomiskās teorijas postulātu attīstībai . Tiem kuri neko nezina par mūsdienu "ekonomiskas sarežģītības " teoriju , izprast teikto noteikti bija sarežģīti . Esmu ievērojis ,ka jaunāko nezina mūsu politiķi un žurnālisti , jo izteikumos un jautājumos dominē pieprasījuma un piedāvājuma un konkurences motīvi ,kas 21.gs. ekonomikā un it īpaši cenu politikā ir otrās un trešās rindas jautājumi. Turklāt cenu politika lielveikalu ķēdēs visā pasaulē būtiski atšķiras no dažu darbinieku veikalu cenu noteikšanas principiem .
Artūrs Ozols30. augusts
Profesors ,īpaši neizceļot labi atklāja faktu ,ka mūsdienas racionalitāte ir ierobežota , cenas faktiski nosaka vadoties no pircēju maksātspējas un uzvedības .Kas ir Maxima "Paldies" karte ,un citu ķēžu veikalu klientu kartes ? Tās ir "lojalitātes" kartes ,jo veido atlaižu uzkrājumus vai tieši nedaudz pazemina cenu un par piedāvājumu - pieprasījumu ,konkurenci te nav nekāda runa . "Ķēdes" faktiski nosaka cenu pie psiholoģiskās robežas ,proti ,1,99 vai līdzīgi ,vai āboli visu gadu vienādā cenā neatkarīgi no sezonalitātes.
Artūrs Ozols30. augusts
Mūsdienās mazumtidzniecības cenu līmenis ir tehnoloģiska parādība Tirdzniecībā darbojas asimetriskas informācijas nosacījumu faktors ,kur 'Ķēdes" veikali par tirgu zina visu ,bet pircējs tikai minimumu ,un pat mazāk , bet cena veikalos tiek noteikta algoritmiski vadoties no informāciju plūsmas par kuru pircējs nav un netiks informēts. Darbojas importa nosacījumu faktors par kuru vietējais tirgus un tā produkti ir maz informēti.
Artūrs Ozols30. augusts
Esmu daudzkārt norādījis .ka Latvijā mazumtirdzniecības veikalu cenas ļoti ietekmē importa faktors , jo vietējo produktu veikalos ir labi ja 1/3 ! Diemžēl vakar raidījuma vadītāja par to neko profesoram nejautāja. Diemžēl ekonomikas un zemkopības ministriju pārstāvji un arī Saeimas politiķi šo momentu apiet un faktiski ignorē . Tieši un netieši tiek uzturēts mīts ,ka Latvijas zemkopība it kā apgādā valsti ar pārtiku . Ne reizi neviens nav komentējis faktiskos datus par to ,ka mājsaimniecības gada iegādājas pārtiku ,bez dzērieniem, par 4,129 miljardiem eiro , bet zemkopības gada produkts pērn bija 2 miljardu eiro vērts ! Pārtikas rūpniecība gadā ražo produktus 2,1 miljarda eiro vērtībā un eksportē 45% . Cik paliek Latvijas pircējiem ?
Laba saruna īpaši tiem kuri orientējas un seko līdzi 21.gs ekonomiskās teorijas postulātu attīstībai . Tiem kuri neko nezina par mūsdienu "ekonomiskas sarežģītības " teoriju , izprast teikto noteikti bija sarežģīti . Esmu ievērojis ,ka jaunāko nezina mūsu politiķi un žurnālisti , jo izteikumos un jautājumos dominē pieprasījuma un piedāvājuma un konkurences motīvi ,kas 21.gs. ekonomikā un it īpaši cenu politikā ir otrās un trešās rindas jautājumi. Turklāt cenu politika lielveikalu ķēdēs visā pasaulē būtiski atšķiras no dažu darbinieku veikalu cenu noteikšanas principiem .
Profesors ,īpaši neizceļot labi atklāja faktu ,ka mūsdienas racionalitāte ir ierobežota , cenas faktiski nosaka vadoties no pircēju maksātspējas un uzvedības .Kas ir Maxima "Paldies" karte ,un citu ķēžu veikalu klientu kartes ? Tās ir "lojalitātes" kartes ,jo veido atlaižu uzkrājumus vai tieši nedaudz pazemina cenu un par piedāvājumu - pieprasījumu ,konkurenci te nav nekāda runa . "Ķēdes" faktiski nosaka cenu pie psiholoģiskās robežas ,proti ,1,99 vai līdzīgi ,vai āboli visu gadu vienādā cenā neatkarīgi no sezonalitātes.
Mūsdienās mazumtidzniecības cenu līmenis ir tehnoloģiska parādība Tirdzniecībā darbojas asimetriskas informācijas nosacījumu faktors ,kur 'Ķēdes" veikali par tirgu zina visu ,bet pircējs tikai minimumu ,un pat mazāk , bet cena veikalos tiek noteikta algoritmiski vadoties no informāciju plūsmas par kuru pircējs nav un netiks informēts. Darbojas importa nosacījumu faktors par kuru vietējais tirgus un tā produkti ir maz informēti.
Esmu daudzkārt norādījis .ka Latvijā mazumtirdzniecības veikalu cenas ļoti ietekmē importa faktors , jo vietējo produktu veikalos ir labi ja 1/3 ! Diemžēl vakar raidījuma vadītāja par to neko profesoram nejautāja. Diemžēl ekonomikas un zemkopības ministriju pārstāvji un arī Saeimas politiķi šo momentu apiet un faktiski ignorē . Tieši un netieši tiek uzturēts mīts ,ka Latvijas zemkopība it kā apgādā valsti ar pārtiku . Ne reizi neviens nav komentējis faktiskos datus par to ,ka mājsaimniecības gada iegādājas pārtiku ,bez dzērieniem, par 4,129 miljardiem eiro , bet zemkopības gada produkts pērn bija 2 miljardu eiro vērts ! Pārtikas rūpniecība gadā ražo produktus 2,1 miljarda eiro vērtībā un eksportē 45% . Cik paliek Latvijas pircējiem ?