08.02.2021 Kā sargājam Latviju?
Raidījuma tēma: Globālā drošība pēc prezidenta nomaiņas Baltajā namā: Krievijas-Ķīnas un Eiropas-ASV attiecības.
Viesos:
Andis Kudors, politologs;
Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks.
Konteksts -
“Globālā drošība pēc prezidenta nomaiņas Baltajā namā: Krievijas-Ķīnas un Eiropas-ASV attiecības”
Šīs pārmaiņas iezīmē arī nedaudz lielāka skaidrība attiecībā uz ASV karavīru klātbūtni Eiropā, ko iepriekšējā Baltā nama administrācija centās izmantot kā signālu nepieceišamībai NATO dalībvalstīm palielināt aizsardzības budžetus.
Krievija aizstāv multipolāru sistēmu, kurā Krievija ir viena no spēlētājiem. Šajā situācijā Ķīnas spēka pieaugums Krievijai sniedz gan iespējas, gan jaunus izaicinājumus.
Lai arī Ķīna var apsteigt Krieviju demogrāfiskos, ekonomiskos un militāros rādītājos, tik ilgi, kamēr ASV uztvers Ķīnu kā būtiskāko draudu, Krievijai nav riska kļūt par vājāko partneri attiecībās ar Ķīnu, jo pēdējā nevar atļauties vienlaicīgu konfliktu ar ASV un Ķīnu. Krievija balansēs attiecības ar Ķīnu, tuvinoties ar citām Āzijas valstīm, piemēram, Indiju, kuras Ķīnas ietekmes pieauguma apstākļos meklēs atbalstu Krievijā.
ASV un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis un Polija, ir asi kritizējušas "Nord Stream 2 " gāzesvada būvniecību, jo tas vairo Eiropas atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm un Maskava to vēlas izmantot kā politisku instrumentu.
Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele līdz šim projektu aizstāvējusi un decembrī pēc gandrīz gadu ilgās pauzes, kas bija iestājusies Vašingtonas noteikto sankciju dēļ, tika atsākta gāzesvada būvniecība.
Eiropas līderi, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma vēršanos pret opozīciju, šobrīd apsver jaunu sankciju noteikšanu pret Maskavu.
Viesos:
Andis Kudors, politologs;
Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks.
Konteksts -
“Globālā drošība pēc prezidenta nomaiņas Baltajā namā: Krievijas-Ķīnas un Eiropas-ASV attiecības”
Šīs pārmaiņas iezīmē arī nedaudz lielāka skaidrība attiecībā uz ASV karavīru klātbūtni Eiropā, ko iepriekšējā Baltā nama administrācija centās izmantot kā signālu nepieceišamībai NATO dalībvalstīm palielināt aizsardzības budžetus.
Krievija aizstāv multipolāru sistēmu, kurā Krievija ir viena no spēlētājiem. Šajā situācijā Ķīnas spēka pieaugums Krievijai sniedz gan iespējas, gan jaunus izaicinājumus.
Lai arī Ķīna var apsteigt Krieviju demogrāfiskos, ekonomiskos un militāros rādītājos, tik ilgi, kamēr ASV uztvers Ķīnu kā būtiskāko draudu, Krievijai nav riska kļūt par vājāko partneri attiecībās ar Ķīnu, jo pēdējā nevar atļauties vienlaicīgu konfliktu ar ASV un Ķīnu. Krievija balansēs attiecības ar Ķīnu, tuvinoties ar citām Āzijas valstīm, piemēram, Indiju, kuras Ķīnas ietekmes pieauguma apstākļos meklēs atbalstu Krievijā.
ASV un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis un Polija, ir asi kritizējušas "Nord Stream 2 " gāzesvada būvniecību, jo tas vairo Eiropas atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm un Maskava to vēlas izmantot kā politisku instrumentu.
Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele līdz šim projektu aizstāvējusi un decembrī pēc gandrīz gadu ilgās pauzes, kas bija iestājusies Vašingtonas noteikto sankciju dēļ, tika atsākta gāzesvada būvniecība.
Eiropas līderi, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma vēršanos pret opozīciju, šobrīd apsver jaunu sankciju noteikšanu pret Maskavu.
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Pievienot komentāru
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
