Saruna ka atsevišķu pārstāvju viedokļi bija gana laba . Pirms rakstu ,internetam palūdzu Valaiņa kunga CV. Manas aizdomas ,ka raidījumā nerunā ekonomists ,apstiprinājās ,katrs var uzzināt ministra specialitāti saskaņā ar saņemtajiem diplomiem . Domāju ,ka ministrs vispār nav painteresējies kā saucas 21. gs. 1/4-ļas vadošā ekonomiskā teorija un kādus pamatprincipus tā postulē . Acīmredzot problēma ir ministra un ministrijas ekonomisko uzskatu konsultantu loks.

Arī raidījuma vadītāja zināšanai norādu ,ka šobrīd vadošajā pozīcijā ir Kompleksitātes ekonomiskā teorija ,tā nomaina agrāko neoklasisko teoriju . OECD valstīs ,kur ir arī Latvija ,tiek stādītas tabulas - Kompleksitātes indekss -ECI. Pēdējā ir 2022.g. tabula , tur Latvijai ar zemu kompleksitātes indeksu -0,15 , ierādīta 53 vieta starp 96 aplūkotajām valstīm . Svarīgi ,ECI aplūko eksporta dažādību un produktu unikalitāti . Latvijai raksturīga nesarežģītība un produktu vienveidība. Tiek uzsvērta mērīšana pēc iedzīvotāju labklājības rādītajiem ,un ne tikai pēc IKP radītājiem , turklāt labklājība apskatāma neatkarīgi no izaugsmes.

Uzskatu ,ka ir nepieņemami ,ka runājot par pārtikas cenām un uzstājot uz Latvijas produktu nepieciešamību veikalu plauktos , nekad netiek atklāts kādu apjomu pārtikas produktu valstī vispār saražo . Stat. tabula RUA030c. ziņo ,ka pirmajā pusgadā saražoti produkti par 1,145 miljardiem eiro . Atsevišķu produktu eksports svārstās no 33 līdz 40% . Dienā 1 iedzīvotājs vidēji ir varējis nopirkt vietējos produktus par 2,27 eiro !!! Tirgots par 6,45 eiro diena ,bez dzērieniem . Tātad veikalos ir tirgoti importa produkti par 4,18 eiro dienā 1 iedzīvotājam vidēji . Vietējo produktu veikalos ir bijuši 35% no visa produktu klāsta ! Izrēķināju ,ka Latvijas gaļas produktus vidēji 1 cilvēks varēja pirkt par 0,8 eiro dienā ,bet pienu par 0,5 eiro dienā .

Atradu Hārvardas universitātes ECI indeksa aprēķinu ,kas publicēts šogad , tur Latvija 38 vietā ar indeksu 0,73 .