Kad zemnieks brauca uz tirgu ,dažkārt pat vairāku dienu garumā ,jo kravu veda zirgs , vai pavasara plostus nesa uz Rīgu Daugava , viņš nekad nezināja kāda tieši būs produkta cena tirgū . Raidījuma dalībnieki izteicas interesanti un nosauca visai daudz cenu veidošanas nosacījumu , izņemot vienu , netika aplūkots naudas daudzuma apgrozībā faktors gan uz inflāciju , gan produktu cenām veikalos. Kāpēc preču ražošana no ASV un arī Rietumeiropas pārdesmit gados pārvirzījās uz Ķīnu ? Viekāršoti ,tur ražo lētāk . Kāpēc Ķīnā ir visvairāk rūpniecisko robotu pasaulē , vai Dienvidkorejā visvairāk robotu uz 10000 nodarbināto , proti ,322 ?
Artūrs Ozols25. maijs
Atbilde ir vienkārša , pielietojot robotus ,ražoto produktu pašizmaksa ir zemāka un tie kļūst konkurētspējīgāki pasaules tirgos. Latvijā zemkopībā lauksaimniecisko robotu praktiski nav , to gandrīz nemaz nav pārtikas ražošanā , turklāt pie mums dominē sīkražošana , rezultātā Latvijā ražotie pārtikas produkti ir salīdzinoši dārgi . Eurostat tabulas ziņo ,ka ,ja Latvijā no 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegūst vidēji 1084 eiro ,tas ES27 vidēji - 3074 eiro ,bet Nīderlandē pat 17172 eiro no 1 ha. Nīderlandes tomāti mūsu veikalos parasti ir 2x lētāki par vietējiem !
Artūrs Ozols25. maijs
Nezinu kāpēc ,bet neviens nekad nerunā par stat. tabulas IKP030 datiem . Tikai divas norādes . Vispārējās Valdības gala patēriņa izdevumi 2024.gadā bija 8 miljardi 329 miljoni eiro ! Ārējās tirdzniecības saldo MĪNUSS 1,029 miljardi eiro ! Kur statistiķu skaidrojums , par cik samazinātos inflācija un arī cenas veikalos, ja šie valdības gala izdevumi tiktu samazināti kaut vai par 1/3 daļu ?
Artūrs Ozols25. maijs
Par veikaliem . stat. tabula UFR020 ziņo ,ka Latvijā ir darbojušies 6113 veikali kuros strādā 1 cilvēks !!! Vel 4440 veikalos nodarbināti no 2-9 darbiniekiem ! 35 lielveikalos strādāja - 34680 darbinieki . Saruna tv faktiski bija par 35-iem ārzemnieku pārvaldītu veikalu cenām ,nerunāja par 10553 mūsu mini veikaliņu izdzīvošanas problēmām . Stendos un tirgos Latvijā tirgo tik maz ,ka summas tur nesasniedz pat 1 procentu no kopējās pārtikas produktu apgrozības . Visbeidzot atveriet tabulas IKP170 . un RUA030. , uzzināsiet ,ka vietēja tirgū vietējās pārtikas ražojumi ir tikai 1/3 daļa no pārdotā . Šeit NERAŽO ! Importa statistika pa produktu veidiem ziņo ,ka ieved lētākus produktus salīdzinot ar eksportēto produktu cenām . Gaļas kilograma starpība ir ap 1 eiro par kg.
XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Kad zemnieks brauca uz tirgu ,dažkārt pat vairāku dienu garumā ,jo kravu veda zirgs , vai pavasara plostus nesa uz Rīgu Daugava , viņš nekad nezināja kāda tieši būs produkta cena tirgū . Raidījuma dalībnieki izteicas interesanti un nosauca visai daudz cenu veidošanas nosacījumu , izņemot vienu , netika aplūkots naudas daudzuma apgrozībā faktors gan uz inflāciju , gan produktu cenām veikalos. Kāpēc preču ražošana no ASV un arī Rietumeiropas pārdesmit gados pārvirzījās uz Ķīnu ? Viekāršoti ,tur ražo lētāk . Kāpēc Ķīnā ir visvairāk rūpniecisko robotu pasaulē , vai Dienvidkorejā visvairāk robotu uz 10000 nodarbināto , proti ,322 ?
Atbilde ir vienkārša , pielietojot robotus ,ražoto produktu pašizmaksa ir zemāka un tie kļūst konkurētspējīgāki pasaules tirgos. Latvijā zemkopībā lauksaimniecisko robotu praktiski nav , to gandrīz nemaz nav pārtikas ražošanā , turklāt pie mums dominē sīkražošana , rezultātā Latvijā ražotie pārtikas produkti ir salīdzinoši dārgi . Eurostat tabulas ziņo ,ka ,ja Latvijā no 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegūst vidēji 1084 eiro ,tas ES27 vidēji - 3074 eiro ,bet Nīderlandē pat 17172 eiro no 1 ha. Nīderlandes tomāti mūsu veikalos parasti ir 2x lētāki par vietējiem !
Nezinu kāpēc ,bet neviens nekad nerunā par stat. tabulas IKP030 datiem . Tikai divas norādes . Vispārējās Valdības gala patēriņa izdevumi 2024.gadā bija 8 miljardi 329 miljoni eiro ! Ārējās tirdzniecības saldo MĪNUSS 1,029 miljardi eiro ! Kur statistiķu skaidrojums , par cik samazinātos inflācija un arī cenas veikalos, ja šie valdības gala izdevumi tiktu samazināti kaut vai par 1/3 daļu ?
Par veikaliem . stat. tabula UFR020 ziņo ,ka Latvijā ir darbojušies 6113 veikali kuros strādā 1 cilvēks !!! Vel 4440 veikalos nodarbināti no 2-9 darbiniekiem ! 35 lielveikalos strādāja - 34680 darbinieki . Saruna tv faktiski bija par 35-iem ārzemnieku pārvaldītu veikalu cenām ,nerunāja par 10553 mūsu mini veikaliņu izdzīvošanas problēmām . Stendos un tirgos Latvijā tirgo tik maz ,ka summas tur nesasniedz pat 1 procentu no kopējās pārtikas produktu apgrozības . Visbeidzot atveriet tabulas IKP170 . un RUA030. , uzzināsiet ,ka vietēja tirgū vietējās pārtikas ražojumi ir tikai 1/3 daļa no pārdotā . Šeit NERAŽO ! Importa statistika pa produktu veidiem ziņo ,ka ieved lētākus produktus salīdzinot ar eksportēto produktu cenām . Gaļas kilograma starpība ir ap 1 eiro par kg.