Andris Čuda,
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (NA)
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
#SIF_MAF2022
XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Jāsāk saprast, ka ar fiskālām metodēm vien nevar atrisināt monetāras problēmas arī tad ja LB tā kautrīgi pielieto mainīgas refinansēšanas likmes, ar to vien ir par maz. Ir jāizdara spiedienu uz ECB lai to piespiestu indeksēt eiro drukāšanas radīto inflāciju dalībvalsts koplietošanas sektoru budžetos. Lai šādai diskusijai būtu reāls pienesums, tad tur noteikti ir jāpiedalās LB pārstāvim. Raidījumu noskatījos un tā arī nedzirdēju kāda tad it tā eiro cena šobrīd? Kamēr uzņēmēji sitas kā pliki pa nātrēm LB laiski vada laiku dziļā finanšu krīzes frontes aizmugurē, bet naudas cena atrodas, nevis valdības fiskāļu, bet tieši LB monetāristu kompetencē!
Un atkal nerunājam par tēmu, jo finanšu tirgū nedarbojas brīvo cenu regulators - brīvais nacionālās valūtas kurss! Mēs taču labi zinām, ka ECB nejēgā drukā naudu un eiro kurss devalvējas, bet šī iemesla dēļ radusies inflācija netiek dzēsta ar atbilstošu naudas emisiju valstu budžetos ,lai tādējādi nodrošinātu eiro pirktspējas stabilitāti koplietošanas sabiedriskajā sektorā. To nedara ne LB ne ECB. Mēs redzam arī to, ka katrā eirozonas valstī inflācijas nav vienādas, bet ir būtiski atšķirīgas, tāpēc būtu jābūt kaut kādiem stingriem kritērijiem pēc kuriem ECB emitē papildus naudu dalībvalstu budžetos kas segtu kopējo eiro naudas pirktspējas kritumu, lai tādējādi nodrošinātu eiro kopējās masas pirktspējas stabilitāti katras dalībvalsts koplietošanas sabiedriskā sektora budžetā.