Saruna bija interesanta ,jo bija iespējams salīdzināt kā vienu un to pašu situāciju vērtē ,dažādu specialitāšu profesionāļi. Jāteic ,ka ļoti dažādi un šauri specializēti ,jo neatklājās Latvijas kopaina . Aplūkojam tikai vienu svarīgu pozīciju . CSP tabula IKP170. ziņo ,ka gadā Latvijas mājsaimniecību gala patēriņš sasniedz 23 miljardus 442 miljonus eiro ! Pārtikai ,bez dzērieniem ,tiek tērēti 4 miljardi 244 miljoni eiro ! Tie ir tikai (!) 18,11% ! tv24 raidījumos esmu dzirdējis ,ka Latvijā it kā viss tiek apēsts ,nenormāli daudz tērējot Pārtikai ? CSP dati to neapstiprina . Alkoholiskajiem dzērieniem gadā ir izdoti 1,080 miljardi eiro un tie ir 4,6% no mājsaimniecību patēriņa . Atzīmēsim ,ka ēdināšanas iestādēs un izmitināšanas pakalpojumiem mājsaimniecības tērē 1,706 miljardus eiro .
Artūrs Ozols8. jūlijs
Otra lielākā mājsaimniecību tēriņu pozīcija ir transports , gādā 2,842 miljardi eiro .Mājokļiem ,ūdens , elektrības ,gāzes un citu kurināmo iegādei tērēti 1,706 miljardi eiro ! Un tikai tad seko veselības aprūpe tai izdoti 1,118 miljardi eiro . 4,76% no visiem mājsaimniecību gala tēriņiem ! Bezgalīgo diskusiju par dārgo veselības aprūpi tekstiem nav pamatojuma mājsaimniecību tēriņu datos . Te acīmredzot problēma ir vecumu grupas un pensionāru tēriņi ,kas procentuāli ir lielāki par mājsaimniecību vidējiem datiem .
Artūrs Ozols8. jūlijs
Pozīcija par kuru izvairas runāt politiķi un speciālisti ir kopaina - Latvijas Pārtikas tirgus un patēriņa stāvoklis un veidošanas principi . CSP tabulas un gadagrāmatas "Latvijas lauksaimniecība" ,ziņo ,ka lauksaimniecības gada produkta skaitlis svārstās ap 1,8 - 2 miljardiem eiro gadā , turklāt struktūrā dominē graudkopība ,kas var eksportēt pat 1 miljonu tonnu graudu gadā , visiem citiem produktiem atstājot niecīgu procentu skaitļus . Noskaidrojas ,ka vietējo produktu summārais lielums tirgū nekad nepārsniedz 1,5- 1,7 miljardus eiro gadā ,bet pārdodam produktus par 4,244 miljardiem eiro . Dažādiem produktiem dažādi ,bet kopējais pārtikas imports svārstās ap skaitļiem 2,5 -2,9 miljardi eiro gadā .
Artūrs Ozols8. jūlijs
Atveram CSP tabulu ATB010c. Eksports ,imports pa nacionālo kontu galvenajam sastāvdaļām un uzzinām situāciju raksturojošus skaitļus . Gadā eksportējam Pārtikas produktus mājsaimniecību patēriņam par 2,123 miljardiem eiro ,rūpniecībai produktus par 219 miljoniem eiro . Importa aina ir savdabīga ,jo mājsaimniecību patēriņam importējam gadā pārstrādātus produktus par 1,773 miljardiem eiro + pārstrādātus produktus rūpniecībai par 219 miljoniem eiro . lai darbotos mūsu pārtikas produktu pārstrādes rūpniecība ,tai gada tiek importēti produkti par 2,124 miljardiem eiro + par 197 miljoniem eiro pārstrādāti produkti . Jākonstatē ,ka produktos kurus pieņemts saukt par vietēji ražotu preci , mūsu veikalos produktu sastāvā ir importētas izejvielas par apmēram 1 miljardu eiro .
Saruna bija interesanta ,jo bija iespējams salīdzināt kā vienu un to pašu situāciju vērtē ,dažādu specialitāšu profesionāļi. Jāteic ,ka ļoti dažādi un šauri specializēti ,jo neatklājās Latvijas kopaina . Aplūkojam tikai vienu svarīgu pozīciju . CSP tabula IKP170. ziņo ,ka gadā Latvijas mājsaimniecību gala patēriņš sasniedz 23 miljardus 442 miljonus eiro ! Pārtikai ,bez dzērieniem ,tiek tērēti 4 miljardi 244 miljoni eiro ! Tie ir tikai (!) 18,11% ! tv24 raidījumos esmu dzirdējis ,ka Latvijā it kā viss tiek apēsts ,nenormāli daudz tērējot Pārtikai ? CSP dati to neapstiprina . Alkoholiskajiem dzērieniem gadā ir izdoti 1,080 miljardi eiro un tie ir 4,6% no mājsaimniecību patēriņa . Atzīmēsim ,ka ēdināšanas iestādēs un izmitināšanas pakalpojumiem mājsaimniecības tērē 1,706 miljardus eiro .
Otra lielākā mājsaimniecību tēriņu pozīcija ir transports , gādā 2,842 miljardi eiro .Mājokļiem ,ūdens , elektrības ,gāzes un citu kurināmo iegādei tērēti 1,706 miljardi eiro ! Un tikai tad seko veselības aprūpe tai izdoti 1,118 miljardi eiro . 4,76% no visiem mājsaimniecību gala tēriņiem ! Bezgalīgo diskusiju par dārgo veselības aprūpi tekstiem nav pamatojuma mājsaimniecību tēriņu datos . Te acīmredzot problēma ir vecumu grupas un pensionāru tēriņi ,kas procentuāli ir lielāki par mājsaimniecību vidējiem datiem .
Pozīcija par kuru izvairas runāt politiķi un speciālisti ir kopaina - Latvijas Pārtikas tirgus un patēriņa stāvoklis un veidošanas principi . CSP tabulas un gadagrāmatas "Latvijas lauksaimniecība" ,ziņo ,ka lauksaimniecības gada produkta skaitlis svārstās ap 1,8 - 2 miljardiem eiro gadā , turklāt struktūrā dominē graudkopība ,kas var eksportēt pat 1 miljonu tonnu graudu gadā , visiem citiem produktiem atstājot niecīgu procentu skaitļus . Noskaidrojas ,ka vietējo produktu summārais lielums tirgū nekad nepārsniedz 1,5- 1,7 miljardus eiro gadā ,bet pārdodam produktus par 4,244 miljardiem eiro . Dažādiem produktiem dažādi ,bet kopējais pārtikas imports svārstās ap skaitļiem 2,5 -2,9 miljardi eiro gadā .
Atveram CSP tabulu ATB010c. Eksports ,imports pa nacionālo kontu galvenajam sastāvdaļām un uzzinām situāciju raksturojošus skaitļus . Gadā eksportējam Pārtikas produktus mājsaimniecību patēriņam par 2,123 miljardiem eiro ,rūpniecībai produktus par 219 miljoniem eiro . Importa aina ir savdabīga ,jo mājsaimniecību patēriņam importējam gadā pārstrādātus produktus par 1,773 miljardiem eiro + pārstrādātus produktus rūpniecībai par 219 miljoniem eiro . lai darbotos mūsu pārtikas produktu pārstrādes rūpniecība ,tai gada tiek importēti produkti par 2,124 miljardiem eiro + par 197 miljoniem eiro pārstrādāti produkti . Jākonstatē ,ka produktos kurus pieņemts saukt par vietēji ražotu preci , mūsu veikalos produktu sastāvā ir importētas izejvielas par apmēram 1 miljardu eiro .