14.03.2025 Nedēļa. Post scriptum. 1. daļa
Viesis: Māris Andžāns, Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof., politologs, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
Cits problēmas aspekts ir pasaules tirgus situācija esošā modeļa ietvaros . Tirgi ir segmentēti un faktiski runa ir par globālo pārtikas preču tirgu kura apjoms gadā kopā sasniedz 9,6 triljonus $ , patēriņa preču tirgu - 1,6 triljonu apjomā . ASV avoti runājot par pēdējo īpaši ,kā konkurentu , izdala Āzija un tās Ķīnas daļu , tie ir 45,74% tirgus ,947 miljardu $ apjoma gadā . ASV redz ,ka preču pamatmasu pie sevis nesaražot un īpaši izdala elektronisko rūpniecību un nu jau MI mikroshēmu ražošanas pārnesi uz ASV. Cits aspekts ir finanšu tirgu grandiozais kopapjoms 1 kvadriljona $ gada apjomā ! Arī te ASV saduras ar nepieredzētu konkurenci .
Kas notiek ! Ar tarifiem tiek mēģināts radīt situāciju kurai jānobremzē ārzemju, ar zemākām izmaksām ,ražoto preču nonākšana ASV iekšēja tirgū ,nomainot tās ar uz vietas ražotām precēm ,kuru pagaidām nav un kuru ražošana tika pārtraukta to augstāko izmaksu dēļ ,salīdzinot ar importu . Līdzšinējā modelī preču ražošanu nomainīja pakalpojumu ekonomika , kas ASV sasniedz ap 80% no ekonomikas. Uzliekot tarifus tēraudam un alumīnijam faktiski tiek mēģināts stimulēt vietējo lielražotāju pelņas iespējas . Tomēr tas kropļo svarīgo automašīnu tirgu , maina izmaksu struktūru , jo Ziemeļamerikas 3 valstu kooperācija auto būvē ir maksimāli augsta .
Intensīva , interesanta saruna. Mans uzskats par ASV tarifu karu vismaz dažiem cēloņiem ir sekojošs . Miljardieru grupa kura Baltajā namā ir pieņēmusi izaicinājumu nodrošināt ASV izaugsmi , ir sadūrusies ar nepatīkamu esošā finansiāli - ekonomiska modeļa krīzi . Valsts parāds ir 34,65 triljoni $ , gada budžeta deficīts - 1,33 triljoni dolāru , tirdznieciskais deficīts faktiski ir ar visiem pasaules reģioniem un valstīm . Varā nonākušie miljardieri faktiski neredz savu biznesu atsevišķi un valsts ienākumu kopumā izaugsmes iespējas un savā individuālajā stresā pārnes to uz valsti kopumā .