Ko nozīmē 'būtisks cenu kāpums" . Viss ir atkarīgs no naudas daudzuma apgrozībā ,jo ar to saistīts inflācijas process , no produkta ražošanas , transporta un glabāšanas izmaksām. Seko dažādo nodokļu kompozīcija , tad pircēju vidēja maksātspēja, visbeidzot pārdevēja peļņas procents. Ražošanas izmaksas Latvijā ir nesamērīgi augstas un valsts faktiski spēj apgādāt veikalus tikai ar 33% savas pārtikas . Viss pārējais dažādu ,pārsvarā lētāko , preču iepirkums ārzemēs.
Artūrs Ozols11. marts
Statistikas tabula IKP170. - mājsaimniecību gala patēriņš , vēsta ,ka 1 Latvijas iedzīvotājs vidēji pērk pārtiku ,bez dzērieniem , par 6,15 eiro dienā . Pārtikas rūpniecība , atskaitot eksportu ,dienā tirdzniecībai piegādā 1 pircējam pārtiku par 1,75 eiro . Pārtika veikalā ,ko pērk pircējs - 4,4 eiro summā dienā ir imports. Stāsti par konkurenci un it kā nespēju pārdot ir tikai stāsti ,jo statistika nežēlīgi apgāž apgalvojumus ,ka visa kā te daudz . ZM gada atskaite saka tabulā 1.3. ,ka visas nozares gala izlaide gadā esot 1,790 miljardi eiro , izdaliet paši . Vietējo zemnieku pārtikas , ko piegādāt veikaliem, kā kopēja masa , vienkārši nav ,jo izaudzēta 1 cilvēkam ir pārtika vidēji par 2,7 eiro dienā , mīnuss eksports.
Artūrs Ozols11. marts
Par mazumtirdzniecības veikaliem . Atveram tabulu UFR020. izrādās Latvijā ir 6113 viena darbinieka veikali, pie kam nodarbināti (!!!) tur ir tikai 4852 cilvēki . 2-9 darbinieku veikali ir 4440 un nodarbināti tur 16457 cilvēki . Šo 10553 veikalu kopējais apgrozījums gadā ir 1,084 miljardi eiro. Tātad 1 darbinieka apgrozījums ir 65866 eiro gadā, vai 180 eiro dienā ! 91 tīklu veikalos , kur strādā 14493 cilvēki ,apgroza gadā 2,03 miljardus eiro , 383 eiro uz 1 nodarbināto dienā . Izstrāde uz 1 nodarbināto ir būtisks cenu lieluma faktors. Jāatzīmē ,ka 12 vislielākajos veikalos dienas apgrozījums uz 1 nodarbināto ir 460 eiro ! Lūk ieskats patērētāju plūsmās .
Artūrs Ozols11. marts
Kā izdzīvo cilvēki , kas sevi nodarbina tirgos un stendos , man nav skaidrs. Oficiāli tur reģistrēti 4029 darbinieki . Īpašnieku koncentrācija būtiska ,jo 1065 darbinieki strādā 2 uzņēmumos kuri ir tirgos un stendos. Kopējais apgrozījums gadā , kas oficiāli uzrādīts , ir tikai 63,5 miljoni eiro . Tie 43 eiro apgrozījums dienā !!! Ja maksāt oficiālo minimālo algu ,preču iegādei un tirdzniecības vietas uzturēšanai naudas nepietiek . Domāju ,ka īpašnieki badā nedzīvo ...
XTV.lv izmanto sīkdatnes.Šie faili ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu XTV vietņu un pakalpojumu nevainojamu darbību, tie palīdz mums atcerēties jūs un jūsu personiskos iestatījumus. Sīkāka informācija.
Iespējo autentifikāciju, navigāciju un citas pamatfunkcijas. Šādu sīkdatņu atspējošana var ietekmēt XTV vietņu un pakalpojumu tehnisko darbību. Tāpēc būtiskās sīkdatnes pēc noklusējuma ir iespējotas.
Uzlabo darbu ar XTV pakalpojumiem. Šīs sīkdatnes atceras preferenču iestatījumus, anonīmi analizē vietnes datu plūsmu un palīdz rādīt atbilstošas reklāmas.
Ko nozīmē 'būtisks cenu kāpums" . Viss ir atkarīgs no naudas daudzuma apgrozībā ,jo ar to saistīts inflācijas process , no produkta ražošanas , transporta un glabāšanas izmaksām. Seko dažādo nodokļu kompozīcija , tad pircēju vidēja maksātspēja, visbeidzot pārdevēja peļņas procents. Ražošanas izmaksas Latvijā ir nesamērīgi augstas un valsts faktiski spēj apgādāt veikalus tikai ar 33% savas pārtikas . Viss pārējais dažādu ,pārsvarā lētāko , preču iepirkums ārzemēs.
Statistikas tabula IKP170. - mājsaimniecību gala patēriņš , vēsta ,ka 1 Latvijas iedzīvotājs vidēji pērk pārtiku ,bez dzērieniem , par 6,15 eiro dienā . Pārtikas rūpniecība , atskaitot eksportu ,dienā tirdzniecībai piegādā 1 pircējam pārtiku par 1,75 eiro . Pārtika veikalā ,ko pērk pircējs - 4,4 eiro summā dienā ir imports. Stāsti par konkurenci un it kā nespēju pārdot ir tikai stāsti ,jo statistika nežēlīgi apgāž apgalvojumus ,ka visa kā te daudz . ZM gada atskaite saka tabulā 1.3. ,ka visas nozares gala izlaide gadā esot 1,790 miljardi eiro , izdaliet paši . Vietējo zemnieku pārtikas , ko piegādāt veikaliem, kā kopēja masa , vienkārši nav ,jo izaudzēta 1 cilvēkam ir pārtika vidēji par 2,7 eiro dienā , mīnuss eksports.
Par mazumtirdzniecības veikaliem . Atveram tabulu UFR020. izrādās Latvijā ir 6113 viena darbinieka veikali, pie kam nodarbināti (!!!) tur ir tikai 4852 cilvēki . 2-9 darbinieku veikali ir 4440 un nodarbināti tur 16457 cilvēki . Šo 10553 veikalu kopējais apgrozījums gadā ir 1,084 miljardi eiro. Tātad 1 darbinieka apgrozījums ir 65866 eiro gadā, vai 180 eiro dienā ! 91 tīklu veikalos , kur strādā 14493 cilvēki ,apgroza gadā 2,03 miljardus eiro , 383 eiro uz 1 nodarbināto dienā . Izstrāde uz 1 nodarbināto ir būtisks cenu lieluma faktors. Jāatzīmē ,ka 12 vislielākajos veikalos dienas apgrozījums uz 1 nodarbināto ir 460 eiro ! Lūk ieskats patērētāju plūsmās .
Kā izdzīvo cilvēki , kas sevi nodarbina tirgos un stendos , man nav skaidrs. Oficiāli tur reģistrēti 4029 darbinieki . Īpašnieku koncentrācija būtiska ,jo 1065 darbinieki strādā 2 uzņēmumos kuri ir tirgos un stendos. Kopējais apgrozījums gadā , kas oficiāli uzrādīts , ir tikai 63,5 miljoni eiro . Tie 43 eiro apgrozījums dienā !!! Ja maksāt oficiālo minimālo algu ,preču iegādei un tirdzniecības vietas uzturēšanai naudas nepietiek . Domāju ,ka īpašnieki badā nedzīvo ...