Eiropa un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vienotais elektroenerģijas tirgus nav gluži viens un tas pats. Ka veidojumi jā , bet ka tirgotāji elektrībai uzstājas dažādi spēlētāji . Zariņš vairākkārt uzsvēra biržu un izsoļu tirgu spekulatīvo raksturu. Mūsu gadījuma to vislabāk var ieraudzīt salīdzinot argumentāciju Latvijā ar faktiem Norvēģijā . Pie mums apgalvo ,ka elektrība dārga ,jo to ražo dedzinot gāzi. un dārgās gāzes dēļ ģenerē maz , oktobrī paši sedzām tikai 38% no nepieciešamā . Šogad tikai aprīlī ražojām 112% ,pārējos mēnešus mīnusi . Oktobrī cena lēkājusi no 4.28 līdz 530.67 eiro par MWh .

Un nu par Norvēģiju . Tur gāzi nekurina , šodien TECi ražo 0,7 % ,bet HESi - 92,5% elektroenerģijas . Ražo milzu apjomā - 25414 MW , eksportējot 7199 MW , brīdī ,kad visa Baltija (5.9 milj.iedz.),kas pēc iedzīvotāju skaita ir pat nedaudz lielāka par Norvēgiju (5,5 milj. iedz.) , ražoja - 3269 MW ,patērējot - 4302 MW !!! Patēriņam šodien uz 1 iedzīvotāju Norvēgijā - 3286 ; Baltijā -520 MW , starpība - 6,3 reizes mazāk ! Un lūk pie šīs pārpilnības cena pl 11 Norvēgijā bija - 403.37 e/MWh !!! Latvijā - 436.19 e/MWh ! Birža ,kā , redzam ,tirgo spekulatīvas bailes ,mēs tās pieņemam un iztukšojam savus makus , par elektrību maksājot niecīgu lielumu no kopējās uzsauktas cenas .

Jaunā Enerģētikas ministrija nekādus cenu lieluma jautājumus nerisinās un pat panākot ģenerējošo jaudu ievērojamu pieaugumu Latvijā , biržas cenas praktiski nemainīsies ,jo birža elektrību netirgo ,tur tirgo finanšu instrumentus ,spekulējot pamatā "uz bailēm", ka kaut kas trūkst ,būs barga ziema ,sabojāsies kabelis ,vai caurule utt. Elektrības kustību tirgū regulē ikdienas IZSOLES ,kas operē ar biržas cenu reaģējot uz konkrēto virzienu pieprasījumu un piedāvājumu . Latvijas cena tātad ir atkarīga no Saeima apstiprinātas ekonomiskas politikas nosacījumiem ,visos citos gadījumos tas ir ārzemju finanšu kapitāla diktāts ,kas realizājas biržas spekulatīvo lēmumu ietvarā .