Faktoloģiski interesanta saruna , jo izsakās visai pieredzējuši biznesa vadītāji un V. Dombrovskis , kuram zināma gan notikumu vēsture ,gan sviras kas ietekme ekonomikas attīstību Latvijā . Tomēr par šīm svirām tika runāts vismazāk . Līdz ar to sarunas tēma faktiski tā arī netika konkrēti ne formulēta ,ne pat apspriesta. Ja par "ilgtspējību" , tad ne šajā sarunā ,ne arī citās , netiek formulēti attīstības galvenie virzītājspēki , tieši no šodienas skatu punkta un ekonomiskās attīstības saturiskās puses . Piemēram ,digitalizācija raksturo mūsdienas ,bet vai Latvijas gadījumā tas ir galvenais attīstības virzītājspēks ?

Attīstību neraksturo "no visa pa drusciņai" . Eiropā spilgtākais lēciens no gandrīz absolūtas nabadzības , labklājībā , 20.gs beigās ir izdevies Īrijai . Īrija "apsegloja" tobrīd jauno informāciju tehnoloģiju rumaku un apmēram 20 gados nodrošināja šodienas augsto dzīves līmeni savai tautai . Tieši izcilais ražīguma lēciens ITK nozarē , šo produktu eksports , deva iespēju secīgi celt visu citu nozaru līmeni un ikp uz 1 iedzīvotāju . Latvijai arī ir jāatrod tā nozare un iespējamā eksporta virziens , kas atklās izaugsmes iespējas visiem citiem un cels iedzīvotāju labklājību , atsauks mājās tūkstošiem izbraukušo , kā tas bija novērojams Īrijā .

Klausoties Bindes kunga saturiskas pārdomas un formulējumus , nostiprinājās doma ,ka LMT sadarbība ar universitāšu un Nacionālo bibliotēku varētu izveidot pasaules publikāciju ,statistikas un teoriju vēstures zinātniski -tehnisko un ekonomikas e- bibliotēku , īpaši izdalot tautsaimnieciskas attīstības izpētes bloku . Manas niecīgās iespējas interneta sekot un atrast "ilgtspējīgas attīstības" materiālus , uzrāda faktu ,ka ir milzīgas Pētniecības un visu citu nosaukumu datu bāzes . LMT šos materiālus , izmantojot modernas mašīntulkošanas rīkus , varētu tulkot latviešu valodā , veidot nozaru katalogu un abonentu sistēmu un ieguldīt ievērojamus resursus cilvēkkapitāla izaugsmē valstī .