Klausoties Kasparu nāk prātā gudrākā latvieša Viestura Rudzīša sacītais. Apmēram tā: "Latvieši kā tauta ir attīstījusies līdz pusaudža līmenim. Līdz dēla līmenim." Briedums tai ir vēl priekšā vai tā to nesasniegs nekad. Nu nevar pieaudzis cilvēks lidināties tādos ideālos un būt tik nepraktisks. Pieaudzis cilvēks stāv ar kājām uz zemes. Kā Padomju laiku dziesmā. -Visi kas jauni, sniedziet mums rokas, Draugs mūsu rindās nāc! Džonu Lenonu nošāva tāpēc, ka viņš bija neaizsargāts pret pasauli. Viņu nošāva viņa paša ideoloģija. Krīzes centrā, jebkurā situācijā mums teica: "A tu policiju izsauci?" It kā vajag tikai mazliet pareizi pakustēties un visas problēmas tiks atrisinātas.

Ja mūs vadīs tādi kā Kaspars, tad mēs ļoti ātri nonāksim Mad Max pasaulē, kur katrs karos ar katru un vājāko nebūs kas aizstāv. Tieši tāpēc uz robežas ar steigu ir jābūvē žogs. Un nevienu migrantu pāri. Padomju laikos mums žoga nebija. Mēs dzīvojām draudzīgo tautu saimē. Rezultātā mums guļamrajonu Rīga Kengarags, Purciems, Imanta utt... kur tevi neviens migrants draudzīgi neapskaus. Labākajā gadījumā aptīrīs no maka un no drēbēm. Neaprakstāms naivums un vieglprātība.