Gadā tiek eksportēti 45,1% saražotā . Piemēram ,gaļa - 36268 tonnu , importēts ir krietni vairāk - 75667 tonnas ! Tabulā ATD020. piens ,olas un daži citi produkti ,kas eksportēti 512,8 tūkstošu tonnu apjomā ,bet importētas 228526 tonnas. Eksportējam par vidēji 0,9 e/kg , bet importējam par 1,44 e/kg ! Kāpēc dodam iespēju lietuviešiem ar mūsu piena pārstrādi nopelnīt ,bet paši pārstrādi 30 gados nespējam sakārtot . Tabula UFR020. ziņo ,ka mums ir 939 pārtikas sīkražotāji ,kuri gadā saražo produkciju 72,319 miljonu eiro vērtībā ,kamēr 12 uzņēmumi saražo produktus par 1,053 miljardiem eiro !!! Vel 79 saražo pārtiku par 975 miljoniem eiro Lauksaimnieciskās ražošanas apjoms valstī brūk ,jo ,ja 1991.g. =100, tad 2024.g. kopā - 66,3 , bet liellopu gaļas ražošanas indekss pērn ir tikai 40,4 !

Atveram csp. stat. tabulu IKP170. Mājsaimniecību gala patēriņa izdevumi , pārtika, bez dzērieniem , gadā valstī pārdota par 4,129 miljardiem eiro ! Vienam iedzīvotājam vidēji dienā par 6,15 eiro ! Tabula RUA030 ziņo ,ka Pārtikas rūpniecība gadā saražo pārtiku ( C10) par 2,106 miljardiem eiro un eksportē no šī apjoma 45,1% ,proti , vietējā mazumtirdzniecībā nonāk pārtika par 1, 157 miljardiem eiro ,kas ir 1,7 eiro dienā uz 1 iedzīvotāju . Tātad runa ir par to , kā samazināt šo Latvija ražojumu 1,7 eiro ikdienas pirkuma vidējo cenu, jo ja veikalā kas dārgāks ,tad tas arī ir uzcenojums par kuru runā !!! Pamatjautājums , vai IKP170 skaitlis ir ar , vai bez uzcenojuma ? Viss pārējais veikalos ir importa pārtika ! Saprotu ,ka pensionāri šos lielumus var nezināt , bet ministrs !

Visu cieņu ministram ! Straupes reklāma bija lieliska .Uz šī fona stāsti par pārtiku un cenām ir dīvaini . Vai tiešam EM nav padomnieku kuri ar kalkulatoru rokas nevarētu ministram skaitliski parādīt pārtikas situāciju Latvijā . Negribas pieņemt ,ka tur patiesību noklusē un ministrs dzīvo savu iedomu pasaulē . Un tā , vai ministrs zina ,ka 2024.g. visas ražojošās nozares valstī ir nostrādājušas mazāk apmaksātu darba stundu nekā 2023.gadā ? Valstī kopā ir apmaksātas mazāk 51,863 miljoni darba stundu ! Apstrādes rūpniecībā mīnuss 10,45 miljoni stundu , augkopībā un lopkopībā - 1,314 miljoni darba stundu ! Pat mazumtirdzniecībā mīnuss 4 miljoni apmaksātu darba stundu !